Ik pa laikam ekspertu vidē rodas jautājums: vai faktā, ka sievietēm noteikta atšķirīga brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība, nav saskatāma vīriešu diskriminācija pēc dzimuma pazīmes. Šī raksta mērķis ir analizēt situāciju un atbildēt uz šo jautājumu, pievēršot uzmanību brīvības atņemšanas soda izpildes kārtībai attiecībā uz vienu no notiesāto personu grupām – sievietēm, tām noteikto atšķirību analīzei un pamatojumam. Tiks skaidrots, kāpēc sievietēm ir jānosaka atšķirīga brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība attiecībā uz soda izciešanas režīmu, notiesāto saskarsmi ar ārpasauli. Lai sasniegtu šo mērķi, pētīti gan ārvalstu un Latvijas brīvības atņemšanas soda izpildi reglamentējošie normatīvie akti, gan starptautiskie normatīvie akti, gan tiesību zinātnieku uzskati par brīvības atņemšanas soda izpildi sievietēm. Tieslietu ministrijas speciālisti aicina sabiedrību uz domu apmaiņu par šo tematu un ar interesi gaidīs citu lietpratēju viedokli par rakstā apskatītajiem jautājumiem.

Latvijas Republikas Satversmes 91. pants noteic, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Līdz ar to, arī izpildot kriminālsodu, nav pieļaujama notiesāto diskriminācija. Tomēr minētais nosacījums neaizliedz kriminālsoda izpildes procesu piemērot katras īpašās notiesāto personu grupas specifiskajām vajadzībām.

Latvijā brīvības atņemšanas soda izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos ir ietverts arī tāds regulējums, kas attiecas tikai uz atsevišķām notiesāto personu grupām, piemēram, uz nepilngadīgiem notiesātajiem, slimiem notiesātajiem, sievietēm u. c.

Latvijā brīvības atņemšanas soda izpildes kārtību regulē Latvijas Sodu izpildes kodekss (turpmāk tekstā – LSIK) un uz tā pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi. LSIK 4. panta otrajā daļā ir ietverti kriminālsodu izpildes pamatprincipi, kas cita starpā aizliedz notiesāto diskrimināciju atkarībā no dzimuma un noteic, ka likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi. Taču, nosakot kriminālsodu izpildes kārtību, ir jāņem vērā katras notiesāto grupas atšķirības, lai soda izpildi veidotu atbilstoši katras grupas specifiskajām vajadzībām un soda izpilde būtu pēc iespējas efektīvāka.

Tāpat arī Krimināllikums (turpmāk tekstā – KL) pieļauj atšķirības soda piemērošanā sievietēm. Piemēram, KL 39. panta piektā daļa noteic, ka arests nav piemērojams grūtniecēm un mātēm, kuru aprūpē ir bērns līdz viena gada vecumam. Arī no KL 47. panta pirmās daļas 9. punkta izriet, ka par vienu no atbildību mīkstinošiem apstākļiem ir atzīstams apstāklis, ja noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi grūtniece. Līdz ar to arī KL ir ietvertas tiesību normas, kas atsevišķos gadījumos (grūtniecība, mazs bērns) pieļauj atšķirīgu attieksmi pret sievietēm.

Pēdējos gados arī Eiropas kontekstā īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, ka brīvības atņemšanas soda izpildes kārtībai sievietēm ir jāatšķiras no tā izpildes vīriešiem, jo sievietēm un vīriešiem brīvības atņemšanas soda izpildes laikā ir atšķirīgas vajadzības.

Brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība sievietēm

No Ieslodzījuma vietu pārvaldes publiskā pārskata izriet, ka 2009. gada 1. janvārī ieslodzījuma vietās Latvijā atradās 268 notiesātas sievietes un 4981 notiesāts vīrietis.¹ Līdz ar to Latvijā notiesāto sieviešu īpatsvars ir apmēram 5% no visu to personu skaita, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu. Lielākā daļa no šīm sievietēm ir notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu (zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā) un vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību (noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar narkotiskajām un psihotropajām vielām).

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur notiesātās sievietes ir apmēram četri procenti no visu notiesāto personu skaita.² Analizējot iemeslus, kāpēc atšķirības brīvības atņemšanas soda izpildes sistēmā attiecībā uz vīriešiem un sievietēm ir nepieciešamas, jāpievērš uzmanība tam, ka sievietes ir ļoti neliela daļa no visu notiesāto skaita. Jebkuras valsts cietumu sistēmā sievietes ir apmēram divi līdz desmit procenti no visu cietumos esošo notiesāto skaita.³ Tomēr daudzās pasaules valstīs ir vērojams notiesāto sieviešu skaita pieaugums. Piemēram, Lielbritānijā pēdējo desmit gadu laikā ieslodzīto sieviešu skaits ir trīskāršojies, kaut arī sieviešu izdarītie noziedzīgie nodarījumi nav kļuvuši smagāki.⁴

Pašlaik Latvijā ir viens daļēji slēgtais cietums, kur tiek ievietotas apcietinātās sievietes, sievietes, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu un arestu, – Iļģuciema cietums.