Konferences dalībnieku zinātniskās analīzes loks bija ļoti plašs. Tā, piemēram, Dr.iur. Sanita Osipova nolasīja referātu par mācību valodām Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē starpkaru periodā, Ķīles Universitātes profesors Dr.iur. Verners Šūberts (Werner Schubert) analizēja notariāta vēsturi Šlēsvigā – Holšteinā, Lībekā, Meklenburgā un Priekšpomerānijā, Turku Universitātes profesors Dr.iur. Larss Bjerne (Lars Björne) pievērsās zviedru un somu tiesību sistēmu nošķiršanai pēc 1809. gada, savukārt Lundas Universitātes profesors Dr.iur. Hanss Heinrihs Fogels (Hans-Heinrich Vogel) savu referātu veltīja Zviedrijas konstitucionālo tiesību 800 gadu garajai vēsturei. Krakovas Jageloņu universitātes tiesību vēsturniece Anna Karaboviča (Anna Karabowicz) analizēja karaļa Stefana Batorija valdīšanas laika likumdošanu Livonijā, Helsinku Universitātes pētniece Dr.iur. Pia Leto-Vanamo (Pia Letto-Vanamo) dalījās pārdomās, vai ir iespējama vienota privāttiesību vēsture, Dr. iur. Joahims Rikerts (Joachim Rückert) no Gētes Universitātes Frankfurtē pie Mainas analizēja tiesību vēstures dažādo uzstādījumu problēmjautājumus, bet Tartu Universitātes tiesību vēsturnieks Andress Andresens (Andres Andresen) pievērsās baznīcas tiesībām un ticības brīvībai Livonijā. Vērtīgu informāciju par unikāliem tiesību vēstures pieminekļu atradumiem Krievijas Zinātņu akadēmijas Pēterburgas Vēstures institūta arhīvā sniedza Dr.iur Aleksandrs Rogočevskis no Pēterburgas, savukārt Tartu Universitātes profesore Dr.iur. Marju Lutsa-Sotaka (Marju Luts-Sootak) stāstīja par igauņu juridiskajiem preses izdevumiem pirms Otrā pasaules kara. Krievijas tiesību zinātniece Jeļena Makarova pievērsās pēcpadomju Krievijas konstitūcijas attīstībai, bet Latvijas Universitātes profesors Dr.iur. Jānis Lazdiņš analizēja mantošanas tiesības padomju laikā.

Dina Gailīte