Šajā gadā par tiesu neatkarību ir runāts gana daudz. Dažkārt tā vien liekas, ka tā ir lielākā konstitucionālo tiesību problēma Latvijā. Tiesnešu algas un finansiālā drošība ir tikusi tik plaši apspriesta, ka šajā kontekstā pazūd diskusiju vērti notikumi.

Ne tik sen Administratīvā rajona tiesa pieņēma spriedumu, atļaujot kārtējo Rīgas domes aizliegto pulcēšanās pasākumu. Tā, šķiet, Latvijā jau ir ierasta prakse – Rīgas dome aizliedz, tiesa atļauj un judikatūra pulcēšanās brīvības jomā attīstās. Tomēr šajā reizē pulcēšanās pasākuma tematika bija specifiska – nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā jubilejas pieminēšana.

Attiecīgais tiesas nolēmums guva plašu ievērību. Nesagaidot pilno tiesas sprieduma tekstu, tiesa tika vērienīgi kritizēta. Ministru prezidents un ārlietu ministrs pauda neizpratni un satraukumu par tiesas nolēmumu. Tāpat savu vārdu Latvijas vēstures skaidrošanā teica Valsts prezidents, saskatot šāda pasākuma rīkošanā Latvijas neatkarības zaimošanu. Kāds atzīts cilvēktiesību eksperts pat bija negaidīti tiešs – šāds spriedums esot tiesas kļūda.

Tiesnesis pēc sava lēmuma palika viens pats. Rakstiskā atbildē plašsaziņas līdzekļos viņš skaidroja sava lēmuma motīvus. Taču sajūta plašsaziņas līdzekļos jau bija radīta – tiesa rīkojusies slikti un nevalstiski. Un nevienu vairs neinteresē pilnais tiesas spriedums, kurā tiesa pamatojusi savu lēmumu. Tostarp atzīstot, ka “tiesa pēc būtības nevar noteikt, ka sabiedrībā ir tiesiski atļauts tikai viens viedoklis par kāda vēsturiskā notikuma nozīmi, savukārt visi pārējie viedokļi ir aizliedzami. Šāda pieeja novestu pie viedokļu cenzūras, kas demokrātiskā valstī ir aizliegta”.

Jautājums, kas palicis neuzdots, – vai nebūtu īstais brīdis runāt par spiedienu uz tiesu varu. Pirms pusgada Satversmes tiesa paziņoja par nepieļaujamu spiedienu uz tiesu apstākļos, kad notika krietni vien nevainīgāka diskusija par kādu šīs tiesas spriedumu. Šobrīd arī tik vērīgās augstākās tiesu varas amatpersonas klusē.

Protams, tas ir tikai Administratīvās rajona tiesas spriedums. Taču jautājums – kā nākamgad lems Administratīvās rajona tiesas tiesneši par jutīgajiem pulcēšanās brīvības jautājumiem. Cerams, tāpat kā šobrīd – atbilstoši Satversmei un neieklausoties politiķu padomos.