Liekas, ka dokumenta izpratne sen noskaidrota, jo jēdziens "dokuments" bija zināms jau Senajā Romā. Ar vārdu "dokuments" (lat. documentum – pierādījums, apstiprinājums, apliecinājums) zinātnieki parasti saprot informācijas nesēju par kādu faktu.

Tomēr šāda dokumenta izpratne nav līdz galam izskaidrota, jo rodas cits jautājums: kas ir informācija – vai tā ir materiālā vai ideālā parādība. Parasti ar informāciju saprot tikai ziņas. Piemēram, Informācijas atklātības likuma 1. pantā noteikts: "Informācija – ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā".

Literatūrā visai bieži var atrast apgalvojumus ka informācija ir ziņas, piemēram, ziņas kas saglabājas aculiecinieka atmiņā, t. i., noziedzīga nodarījuma ideālas pēdas. Tas ir pareizi, bet ar informāciju saprot arī materiālas pēdas. Tātad informācija ir ne tikai ziņas, bet ziņas, kas pārvērstas signālā vai ziņojumā.