Darba likumā ietvertais atvaļinājuma tiesību institūts nosaka obligātu ikgadēju atvaļinājumu un nodrošina darbiniekam tiesības uz ikgadēju atpūtu, kas darbiniekam jāizmanto tieši konkrētajā laika posmā atbilstoši nostrādātajam darba periodam pēdējā darba gada ietvaros.
Darba likuma 149. panta trešajā daļā ietvertā imperatīvā rakstura norma par to, ka var pārcelt tikai atvaļinājuma daļu (ne vairāk kā divas nedēļas, ja atvaļinājums ir četras nedēļas) un ka to var pārcelt tikai uz vienu gadu, nozīmē, ka iepriekšējā darba perioda atvaļinājuma daļa, kas nav izmantota tam sekojošajā nākamajā gadā, tiek zaudēta un anulējas, ja vien likumā noteiktajā kārtībā netiek celta prasība tiesā.
Darbinieka tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu ir nesaraujami saistītas ar tiesībām saņemt neizmantoto atvaļinājumu; zūdot tiesībām uz reālu atvaļinājuma izmantošanu, zūd tiesības uz kompensāciju par to.
Tiesību aizskāruma, kas izpaudies atvaļinājuma nepiešķiršanā, vienīgais novēršanas veids ir tiesību uz atpūtu nodrošināšana, pieprasot atvaļinājuma piešķiršanu. Tiesību uz atpūtu aizskārumu nevar novērst, izmaksājot attiecīgu naudas ekvivalentu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators Z. Gencs, senators referents V. Jonikāns, senatore I. Garda, piedaloties prasītājai A.S. un viņas pārstāvim R. Nemiro, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar atbildētāja SIA ražošanas komercfirmas "V.G.S." kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2009. gada 22. decembra spriedumu A.S. prasībā pret SIA ražošanas komercfirma "V.G.S." par atvaļinājuma kompensācijas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] A.S. 2009. gada 15. maijā cēlusi tiesā prasību, vēlāk to precizējot, pret SIA ražošanas komercfirma "V.G.S." (turpmāk tekstā – SIA RKF "V.G.S."), kurā lūgusi:
– atzīt par spēkā neesošu 2009. gada 2. aprīļa darba devēja uzteikumu;
– izbeigt darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu starp SIA RKF "V.G.S." un A.S., jo prasītāja nevēlas tikt atjaunota iepriekšējā darbā;
– uzlikt SIA RKF "V.G.S." par pienākumu nekavējoties izmaksāt darba algu par laika posmu no 01.02.2009. līdz 19.02.2009. Ls 126 apmērā;
– uzlikt SIA RKF "V.G.S." par pienākumu nekavējoties izmaksāt atlīdzību par piespiedu dīkstāvi no 20.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
