Joprojām notiek labākas demokrātijas meklējumi. Senajā Grieķijā valdīja tiešā tautvaldība. Nākamais attīstības līmenis bija pārstāvniecības demokrātija, kuru šobrīd pakāpeniski nomaina līdzdalības demokrātija. Tā paredz, ka būtiskus valstiskus lēmumus pieņem ne tikai valsts pārvalde (plašākā nozīmē) – arī pilsoņi aktīvi piedalās šo lēmumu veidošanā un ir pat lēmumu pieņēmēji. Pilsoniskā sabiedrība kļūst atbildīga par valsts attīstību un kopīgo labklājību. Pilsoņi demokrātiju vairs neīsteno tikai vēlēšanās – tas kļūst par ikdienu.

Sabiedrības līdzdalība ir divpusēja mijiedarbība. Pagājušonedēļ notika Rīgas domes organizēts pasākums “Rīga dimd. Iedzīvotāji runā, domā, dara”. Pēc tajā dzirdētā konstatējams, ka valsts pārvaldei un arī sabiedrībai ir neizpratne par līdzdalības koncepciju. Valsts pārvaldes izpratnē līdzdalība izpaužas kā iedzīvotāju tiesības apmeklēt parlamenta, pašvaldības domes un komisiju sēdes, kā arī e-pasta uzrakstīšana vai telefona zvans. Savukārt pati sabiedrība ir kūtra, jo neredz līdzdalības jēgu. Līdz ar to veidojas tāds kā apburtais loks, no kura būtu jātiek ārā, lai veidotu kvalitatīvu demokrātiju.

Rīks, lai šo apburto loku šķeltu, ir atbildība. Valsts pārvaldei jākļūst atvērtākai pret sabiedrību un tās iniciatīvām, jāuztver tā kā līdzvērtīgs partneris lēmumu pieņemšanā, jo tieši tauta ir leģitimācijas avots. Šo sadarbību nevar uztver kā formālu procesu, tā jāveido atbildīgi. Savukārt sabiedrībai jākļūst aktīvākai. Lai to panāktu, sabiedrībai jākļūst līdzatbildīgai.

Daļa no valsts pārvaldes atbildības par valstiski svarīgiem jautājumiem ir jānodod pašai sabiedrībai. Jāizbeidz valsts aizbildniecība pār sabiedrību kā nesaprātīgu baru. Nedrīkst baidīties, ka sabiedrība var pieņemt kļūdainus lēmumus. Ja arī tā kļūdīsies, tad ilgtermiņā tas stiprinās sabiedrības briedumu. Tikai caur atbildību sabiedrība var attīstīties. Ja sabiedrība varēs pieņemt lēmumus, no kuru kvalitātes atkarīga tās labklājība, sabiedrība kļūs aktīvāka.

Padarot sabiedrību atbildīgāku, arī katrs tās indivīds kļūs tāds gan valsts, gan personīgo attiecību līmenī. Lielisks paraugs ir Šveice, kur sabiedrība piedalās svarīgu lēmumu pieņemšanā un dažkārt pat ir galīgā lēmuma pieņēmēja (balsojums pret minaretu celšanu). Līdzdalības īstenošanas veidi ir dažādi, turklāt ar tehnoloģiju palīdzību tas vairs nav finansiāli dārgi. Referendumi var būt saistoši un konsultatīvi, klātienē un internetā. Šobrīd vairs nav grūtību petīcijām savākt pārbaudāmus parakstus, izmantojot internetbanku. Vairākās valstīs jau darbojas dažādi sabiedrības forumi un pilsoņu komitejas.