28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)
Diskusija
Likumdevējs nosaka tiesnešu algas: vai strīds ir galā

Kopš pēdējā Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu atalgojuma lietā pagājis pavisam mazs laiks (sk.: Litvins G. Trešais Satversmes tiesas spriedums tiesnešu algu lietā. Jurista Vārds, 21.12.2010., Nr. 51). Visi trīs spriedumi līdzšinējo tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas ir paredzēta likumā "Par tiesu varu", atzina par atbilstošu Satversmei, ja vien tā tiek īstenota tāda, kāda bija paredzēta 2002. gada koncepcijā par tiesnešu algu palielināšanu.

Saeima ir pieņēmusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kas paredz tiesnešu iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā.

Šī iecere raisījusi plašas un asas diskusijas starp varas atzaru pārstāvjiem. Vieni saka, ka iecerētās reformas mērķis ir tikai algas samazināšana, savukārt otri, ka reforma nodrošinās stabilu tiesnešu atlīdzības sistēmu un novērsīs līdz šim pieļauto netaisnību, jo, palielinot algas valsts pārvaldē, tās automātiski tiks palielinātas arī tiesnešiem, turklāt tiesnešiem algas pieaugs.

Lai sabiedrība gūtu pilnīgāku priekšstatu par diskusijas problēmjautājumiem un argumentiem, "Jurista Vārds" aicināja izteikt viedokli ne tikai iesaistīto pušu pārstāvjiem, bet arī tiesu sistēmas ekspertiem.

"Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente un Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, Zaļo/EBA frakcijas Eiropas Parlamentā padomnieks pamattiesību, tieslietu un iekšlietu jomā Aleksejs Dimitrovs, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis un zvērināts advokāts Lauris Liepa un Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece un Biznesa augstskolas "Turība" doktorante Laila Jurcēna.

Ekspertiem tika lūgts atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai tiesnešus var iekļaut vienotajā valsts atalgojuma sistēmā?

2. Vai ir izpildīts parlamenta un izpildvaras konsultēšanās pienākums ar tiesu varu?

3. Vai tiek respektēti un ievēroti Satversmes tiesas spriedumi?

4. Vai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumos paredzētais tiesnešu atalgojuma līmenis ir konkurētspējīgs un adekvāts? Kādam tam jābūt, lai tas garantētu tiesnešu neatkarību.

5. Vai šobrīd ir iespējams un kāds varētu būt šī strīda kompromisa risinājums?

6. Kā prognozējat, vai Saeimas pieņemtie Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un likuma "Par tiesu varu" grozījumi par tiesnešu iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā varētu tikt apstrīdēti Satversmes tiesā?

 

Solvita Āboltiņa

1. Tiesnešu darba samaksai ir jābūt samērīgai attiecībā pret citu valsts amatpersonu un publiskajā sektorā strādājošo algām. Šis princips ir pamatā pašreiz īstenotajai tiesnešu un prokuroru algu reformai, kas paredz tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Tāpat ar likumu tiesnešiem un prokuroriem ir noteikts adekvāts atalgojums, kas atbilst šo profesiju nozīmīgumam demokrātiskā, tiesiskā valstī un nodrošina tiesu neatkarības principu īstenošanu.

Šobrīd īstenotās reformas pamatā ir jau 2002. gada tiesnešu darba samaksas koncepcijā aprakstītās nostādnes, kas balstītas uz neatkarīgās Latvijas starpkaru periodā iesāktajām reformām.

Īstenojot reformu, mēs ceram panākt ne tikai vienotu principu ievērošanu dažādos varas atzaros un iestādēs, bet arī sabiedrībai pārskatāmas un saprotamas valsts atalgojuma sistēmas izveidi.

Uz šādas reformas likumību ir norādījuši arī paši tiesneši, piemēram, 2009. gada 27. oktobra "Jurista Vārdā" Augstākās tiesas senators Jānis Neimanis ir norādījis, ka "atšķirīgo valstī noteikto darba samaksu regulējošo normu kodifikācija vienā tiesību aktā nekādi nepārkāpj Latvijas Republikas Satversmi un neapdraud tiesnešu neatkarību." Tāda sistēma ir ieviesta gan Vācijā, gan Igaunijā, un tas ir iespējams un vēlams arī Latvijā.

Vēlos tiesnešiem atgādināt, ka viņu atrašanās ārpus vienotās valsts atalgojuma sistēmas savulaik nozīmēja iesaldētu atalgojuma pieaugumu un mazākas sociālās garantijas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties