Pagājušā gada nogalē plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par, iespējams, atsevišķiem rēderisma jeb uzņēmumu sagrābšanas gadījumiem. Ņemot vērā lielo satraukumu par šādu komercdarbības apdraudējumu, sniedzam ieskatu par rēderisma rašanās iemesliem un tiesību ekspertu juridisko vērtējumu. Parasti rēderisms aizsākas tad, kad starp kapitālsabiedrības dalībniekiem rodas civiltiesisks strīds par varu kapitālsabiedrībā, lai panāktu atsevišķam dalībniekam izdevīgu kapitālsabiedrības attīstības veidu.

Šoreiz aplūkosim sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas projektēšanas sabiedrība" dalībnieku strīdu. Tas sākās ar sabiedrības vairākuma dalībnieku grupas vēlmi, lai sabiedrība atsavina tai piederošo nekustamo īpašumu. Savukārt mazākuma dalībnieku grupa uzskatīja, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums sabiedrībai ir neizdevīgs. Mazākuma dalībnieki griezās tiesā ar prasību par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu pret vairākuma dalībniekiem (Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 5. punkts). Tiesa apstiprināja aizliegumu vairākuma dalībniekiem izmantot no sev piederošajām sabiedrības pamatkapitāla daļām izrietošās balsstiesības, attiecīgi Uzņēmumu reģistrs reģistrēja šo aizliegumu komercreģistrā.

Pēc tam Uzņēmumu reģistrā tika iesniegts pieteikums par sabiedrības valdes maiņu. Izmaiņas pamatotas ar dalībnieku sapulces protokolu, kurā redzams, ka vairākuma dalībnieku balsis netiek ieskaitītas pamatkapitālā un attiecīgi arī dalībnieku sapulces kvorumā. Būtībā mazākuma dalībnieki tika uzskatīti par tobrīd vienīgajiem sabiedrības dalībniekiem. Pēc dalībnieku sapulces jaunieceltā valde nekavējoties uzņēmās sabiedrības vārdā būtiskas saistības.

Uzņēmumu reģistrs saņēma arī sabiedrības vairākuma dalībnieku iesniegumu, kurā pausts pretējs viedoklis: ka balsstiesīgais pamatkapitāls atbilst apmaksātajam pamatkapitālam. Vairākuma dalībnieki uzskatīja, ka tiesas aizliegums nav atņēmis viņiem sabiedrības daļas, bet gan tikai liedzis ar tām balsot. Tāpēc vairākuma dalībnieku daļas ir iekļaujamas kvoruma aprēķināšanā, kaut arī tām uzlikts tiesas aizliegums tās izmantot. Tā kā vairākuma dalībnieki nav piedalījušies dalībnieku sapulcē, dalībnieku sapulcei nav bijis kvoruma un tā nav bijusi tiesīga pieņemt nekādus lēmumus, t.sk., mainīt valdes sastāvu. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs uzskatīja, ka tiesas aizliegums neliedz vairākumam dalībnieku tiesības uz sev piederošajām kapitāla daļām un tāpēc tās bija jāiekļauj dalībnieku sapulces kvorumā.

Lai lasītājs gūtu pilnīgāku priekšstatu par šo problēmjautājumu, "Jurista Vārds" aicināja izteikt viedokli tiesību sistēmas ekspertiem.

"Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: LU Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts Dr. iur. Aivars Lošmanis, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese un Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupas locekle Daiga Vilsone.