Par apsūdzību kriminālprocesā jāatzīmē Ā. Meikališas 2008. gada pētījums.³ Respektējot autori un institūciju, kuras uzdevumā pētījums tika veikts, pētījuma atziņas ietekmēja Kriminālprocesa likuma normu interpretāciju. Pēc autores viedokļa, praksē nav vienotas izpratnes par apsūdzības grozīšanu, pārrakstīšanās kļūdu labošanas būtību u.tml., nereti viss tiek salikts vienkopus, pētījuma autore kā piemēru norādīja lietu Nr. 11340000705 KA03-0177/07. No pētījumā sniegtā šīs lietas izklāsta jāsecina, ka tas, ka pirmās instances tiesas spriedumā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta nebija noteikta pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma un prokurors grozīja apsūdzību, precizējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu, šāds apsūdzības grozījums pasliktina apsūdzētā stāvokli. Šī raksta autoraprāt, šāda atziņa ir kļūdaina. Pajokojot varētu teikt, ka tas, ka spriedumā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vieta nav norādīta atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, apsūdzētā stāvokli nepasliktina, bet tas, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu spriedumā norādīs atbilstoši admini­stratīvi teritoriālajam iedalījumam, apsūdzētā stāvokli pasliktina. Atmetot jokus, raksta autors saskata diskusiju par to, kas ir apsūdzība, kas ir Kriminālprocesa likuma 405. panta pirmās daļas 2. punktā paredzētie noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi un kas ir apsūdzības grozīšana.

Apsūdzība kā procesuāla darbība jeb apsūdzība procesuālā nozīmē

PSRS laikos par apsūdzību rakstīja, ka apsūdzība ir procesuālo darbību kopums, lai atmaskotu nozieguma izdarīšanā pie kriminālatbildības saukto personu un nodrošinātu, ka tā saņem pelnītu sodu⁴ vai ka apsūdzība ir likumā noteikta pilnvarotu orgānu un personu darbība, lai atmaskotu un notiesātu noziegumā vainīgo.⁵

Šāds viedoklis par apsūdzību bijušās PSRS teritorijā ir arī mūsdienās, kur var atrast šādus skaidrojumus.

Apsūdzība ir procesuāla darbība, lai uz kriminālatbildības pamata atmaskotu noziegumu izdarījušo personu.⁶ Apsūdzība ir izmeklētāja un prokurora secinājuma par noteiktas personas izdarītu noziegumu formulēšana, pamatošana un aizstāvēšana.⁷

Apsūdzība ir darbība, ko veic likumā noteiktas personas, lai tiesas priekšā pamatotu personas vainīgumu.⁸

Kriminālprocesa likuma 17. pants runā par četrām procesuālām funkcijām: 1) cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas izmeklēšanā, 2) apsūdzības funkcija, 3) aizstāvības funkcija, 4) tiesas spriešanas funkcija.

A. Meikališa paudusi viedokli, ka kriminālprocesuālās darbības pamatfunkcijas ir apsūdzība, aizstāvība un tiesas spriešana.⁹

Izmeklēšanas atsevišķa nenodalīšana un tās attiecināšana uz apsūdzību, manuprāt, ir kļūdaina. Apsūdzība kā Kriminālprocesa likumā paredzēta pilnvarotu amatpersonu procesuāla darbība aptver kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā.