1. Marts 2011 /NR. 9 (656)
Skaidrojumi. Viedokļi
Dekriminalizācija kā pirmstiesas izmeklēšanu ietekmējošs faktors
3
Dr.iur.
Jānis Baumanis
Sociālo tehnoloģiju augstskolas docents 

Jebkuru apjomīgu grozījumu ieviešana ir saistīta ar nostiprinātās sistēmas graušanu. Tādēļ likumdevējam būtu jāizvērtē visi ieguvumi un zaudējumi, ko rada likuma grozījumi. Raksta autors neiebilst pret Krimināllikuma tuvināšanu Eiropas Savienības sodu sistēmai, taču šādai tuvināšanai jābūt sistēmiski organizētai.

Parasti tiek uzsvērts, ka "dekriminalizācija ir krimināli sodāmo nodarījumu juridiskā pārkvalifikācija un to pārcelšana administratīvo, disciplināro vai citu tiesībpārkāpumu kategorijā".1 Jāatzīmē, ka nule sniegtais skaidrojums var tikt papildināts. Dekriminalizācijas rezultātā darbība vai bezdarbība, par kuru tika paredzēta kriminālatbildība, vispār var tikt izslēgta no tiesībpārkāpumu klāsta.

Jēdziens "dekriminalizācija" bieži tiek minēts Krimināllikuma pilnveides kontekstā. Kā piemēru te var minēt arī dažu rakstu virsrakstus: "Rosina ‘dekriminalizēt’ maksātnespējas neiesniegšanu",2 "Tieslietu ministrija piedāvā dekriminalizēt narkotiku lietošanu",3 "Tieslietu ministrija neatbalsta sīko zādzību dekriminalizēšanu",4 "Rosina dekriminalizēt sīku miesasbojājumu nodarīšanu",5 "Antikonstitucionāla goda un cieņas aizsardzības dekriminalizācija"6 utt.

Jāatzīst, ka visos šajos rakstos tiek analizēta dekriminalizācija kā kādas kriminālatbildību paredzošas normas izslēgšana no Krimināllikuma. Šāda likumdevēja rīcība nerada īpašus sarežģījumus izmeklēšanas gaitā. Tā samazina noziedzības kvantitatīvos rādītājus, liekot kriminālprocesa virzītājiem izbeigt viņu lietvedībā esošos kriminālprocesus. Vienīgā problēma, ko autors saskata, analizējot šo situāciju, ir jautājums: uz kādu Kriminālprocesa likuma normu jāatsaucas, izbeidzot kriminālprocesu dekriminalizācijas dēļ? Visticamāk, ka tas būtu Kriminālprocesa likuma 377.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jurists
6. Septembris 2016 / 12:00
0
ATBILDĒT
Izskatās, ka god. Baumaņa kungs kļūdaini izprot KPL 377.panta 1.punktā ietvertās tiesību normas saturu. Minētā tiesību norma KPL-ā ir pārņemta no Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksa 5.panta 1.daļas 1.punkta. Savukārt vēl vecajos, labajos Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksa komentāros ir teikts, ka minēto tiesību normu piemēro tad, ja izmeklējamais notikums vispār nav bijis vai tā cēlonis nav saistīts ar personas darbību vai bezdarbību, bet piemēram, dabas apstākļi.
Livux
9. Marts 2011 / 15:58
0
ATBILDĒT
Paldies par rakstu. Man patika
jurists
7. Marts 2011 / 12:41
0
ATBILDĒT
Ja jau taupīt un dekriminalizēt, tad kāpēc apstāties pusceļā? Vajag kā senajā Romā atstāt tikai tādus noziegumus, kā slepkavība, laupīšana un izvarošana, bet visus pārējos nodarījumus, tajā skaitā zādzības un pieminētās naudas atmzgāšanas vajag dekriminalizēt. Liela daļa Krimināllikuma normu ir arī tā saucmās "mirušās" normas, kuras netiek piemērotas, jo nekad nav bijusi tāda prakse, vai tiesa esošās normas ir izturkojusi tā, ka tās piemērot nav iespējams. Pamazām atgriešamies pirmsākumos- kad nevis valstij jārūpējas par tās iedzīvotāju drošību, bet katram par to jārūpējas pašam.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties