Savulaik Rainis Satversmes sapulcē cīnījās par iespējami precīzāka Šveices valsts iekārtas modeļa kopēšanu. Īpaši viņu aizrāva plašie tiešās demokrātijas mehānismi, kas vēl joprojām šajā valstī veiksmīgi funkcionē. Rainis arī jaunajā Latvijas valstī aicināja ieviest pēc iespējas vairāk tautas nobalsošanu un pilsoņu likumdošanas iniciatīvu.

Pēdējo gadu laikā arvien biežāk šķiet, ka tuvojamies Šveices standartiem. Savdabīgu pagrieziena punktu šeit iezīmēja 9. Saeimas laiks. Kopš tā nemitīgi notiek parakstu vākšana par dažādiem projektiem, kā arī ik pa laikam arī tautas nobalsošanas.

Vēl nesen likās, ka Satversmē paredzētie tiešās demokrātijas mehānismi ir veidoti ar faktiski neizpildāmiem sliekšņiem, taču pēdējo gadu pieredze pierāda pretējo.

Satversmes grozījumu pieņemšanai tautas nobalsošanā nepieciešams, lai par tiem nobalsotu vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Iepriekš konstitucionālo tiesību teorijā klasiski atzina, ka šāds noteikums padara Satversmi par faktiski negrozāmu tautas nobalsošanā, jo šādu atbalstu savākt esot neiespējami. Tautas nobalsošana par pilsoņu kopuma tiesībām ierosināt Saeimas atsaukšanu pierādīja, ka minētais apgalvojums vairs nav tik drošs.

Šajā tautas nobalsošanā pietrūka nepieciešamo balsu. Tomēr nedrīkst ignorēt arī kontekstu – tautas nobalsošana notika vasarā, politiķi aicināja neiet uz nobalsošanu, savukārt eksperti solīja labāku grozījumu variantu un kritizēja piedāvāto. Par spīti tam nobalsoja iespaidīgs vēlētāju skaits. Ja tautas nobalsošana notiktu ziemā ar atšķirīgu aģitāciju plašsaziņas līdzekļos, ļoti iespējams, Satversme jau būtu grozīta.

Šī pieredze liek ar lielu uzmanību raudzīties uz tiem projektiem, par kuriem šobrīd tiek vākti vēlētāju paraksti. Daļa rosina Satversmē paredzēt latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu Latvijas skolās, otra daļa cīnās par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Vēl pavisam nesen nez vai kāds no šiem ierosinājumiem iegūtu minimāli nepieciešamo parakstu skaitu, lai pret to izturētos nopietni. Nu jau par vienu projektu paraksti ir saņemti, arī otra projekta atbalstītāji arī sola nepieciešamos parakstus.

Funkcionējoša tiešā demokrātija kļūst par realitāti Latvijā, un ar to jāsāk nopietni rēķināties.