25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)
Numura tēma
Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā
2
Latgaliešu valoda (latgaļu volūda) kā valsts valodas paveids
Dr.iur.h.c.
Egils Levits
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs

I. Latvija kā nacionāla valsts [1] Latvija, kas dibināta latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā, tāpat kā gandrīz visas citas Eiropas valstis, arī Igaunija un Lietuva (kur tas expressis verbis pateikts pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gadā pieņemtajās konstitūcijās), ir nacionāla valsts. Izveidojot savu valsti, latviešu nācija no mazākumtautības Krievijā kļuva par valstsnāciju savā valstī – Latvijā. Nācija ir tauta, kam ir sava nacionāla valsts. ...

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
X
25. Oktobris 2011 / 19:15
0
ATBILDĒT
Rūpīgi izlasot šodienas materiālus, nevar nepamanīt, ka daži autori mazliet mainījuši domas. Piemēram, profesore Druviete.

2010.gada grāmatā, skaidrojot, kas ir latviešu valoda, viņa raksta:

\"Latviešu valoda tātad ietver gan latviešu literāro valodu, gan ikvienu no latviešu valodas trīs vēsturisko dialektu vairāk nekā piecsimt izloksnēm, gan arī, piemēram, latgaliešu rakstu valodu, kas ir daļēji standartizēta literāra forma, kas izveidojusies uz latviešu valodas augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu bāzes un tiek lietota galvenokārt rakstveida formā, gan arī neskaitāmos sociolektus un idiolektus, kuros izpaužas runātāju kultūra, izglītība, nacionālā pašapziņa un sociālā piederība, kā arī indivīda ētiskās un estētiskās attieksmes.\"

Satversmes 4.pantā tieši runāts par latviešu valodu, nevis latviešu literāro valodu.
Zv.adv.pal. Edijs Poga
25. Oktobris 2011 / 10:32
0
ATBILDĒT
Patiešām, cienījamā autora raksta 19-20.paragrāfos ietverto de lege ferenda ierosinājumu apsvēršanas sākotnējam posmam noteikti būtu jābūt mūsu pirmsokupācijas pieredzes analīze, jo īpaši to konkrēto apsvērumu analīze, kas bija pamatā LR Ministru Kabineta 1921.gada 11.augusta noteikumiem „Par latgaliešu izloksnes lietošanu” (Lik.kr. 1921, Nr.157), kas, starp citu, līdz attiecīgiem vēlākiem pārgrozījumiem (kas atspoguļoti Tiesu iekārtas likuma Tieslietu ministrijas kodifikācijas nodaļas 1936.g. izdevumā) atspoguļojās Tiesu iekārtas likuma 10.panta atsevišķā piezīmē: „10. Darīšanu valoda tiesās un tiesu iestādēs ir valsts valoda – latviešu valoda. Tiesām pēc apstākļiem un vajadzības ir jāpielaiž arī krievu un vācu valodu lietošana. Piezīme - Visām valsts iestādēm un amatpersonām jāpieņem iestāžu un privātpersonu iesniegumi latgaliešu izloksnē. Latgalē valsts un pašvaldības iestādē, kā arī amatpersonām ir tiesība lietot latgaliešu izloksni darbvedībā un sarakstoties, kā arī sludinājumos, uz izkārtnēm utt.” (Skat. Tiesu iekārtas likumi. Tieslietu ministrijas kodifikācijas nodaļas 1924.g. izdevums).



Ar cieņu,

Zv.adv.pal. Edijs Poga
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties