31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)
Diskusija
Reformām jābūt labi pārdomātām
11
Kāds būs Augstākās tiesas tiesu palātu liktenis
Ivars Bičkovičs
intervijā Dinai Gailītei 

Šī gada 10. janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",* vislielāko vērību veltot iecerētajiem grozījumiem, kas faktiski paredz tiesu sistēmas strukturālās reformas – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pakāpenisku likvidāciju, visu krimināllietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot rajonu (pilsētu) tiesām, savukārt apelācijas instancē – apgabaltiesām. Šo reformu svarīgākais arguments ir ilgie lietu izskatīšanas termiņi un lietu atlikumi Krimināllietu tiesu palātā.

Tieslietu padome tomēr neatbalstīja ierosinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas no tiesu sistēmas izslēgtu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, uzskatot, ka vispirms atbilstoši grozījumi būtu izdarāmi likumā "Par tiesu varu". Padome nolēma arī nākamajās sēdēs turpināt diskusiju un izvērtēt iespējamos modeļus saistībā ar Augstākās tiesas palātu kā apelācijas instances darbību.

Tieslietu padomes apsvērumus, kas lika iebilst Tieslietu ministrijas iniciētajam projektam, sarunā ar "Jurista Vārdu" skaidro Augstākās tiesas un vienlaikus arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Kā jūs skaidrojat šādas iniciatīvaspārskatīt krimināllietu piekritībuiemeslus?

Pirmkārt, jāsaka, šie priekšlikumi nav nekas jauns. Šādas diskusijas ilgst jau vismaz desmit gadu. Idejas par tiesu sistēmas reorganizāciju, tajā skaitā Augstākās tiesas tiesu palātu likvidāciju, pirmo reizi izskanēja jau tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas darbības laikā, kad tika izstrādāts pirmais Tiesu iekārtas likuma projekta variants, kas paredzēja tā dēvētā tīrā triju instanču modeļa ieviešanu Latvijā. Jau tobrīd Augstākā tiesa iebilda un akcentēja to, mūsuprāt, vērtīgāko, kas ir šā brīža modelī, un, nenoliedzami, tā ir lietu izskatīšanas kvalitāte Krimināllietu tiesu palātā kā apelācijas instancē.

Uzreiz arī gribu piebilst, ka šobrīd Latvijā eksistējošais modelis, kad dažādas sarežģītības lietas – gan krimināllietas, gan civillietas – neskata vienā, bet dažādās tiesās, nav nekas neparasts Eiropā.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
morāle
29. Maijs 2012 / 17:15
0
ATBILDĒT
Tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumaam, vai līīīkumam? Nu ziepes vara AT CL SENATORI. Atkal uz Eiropu?
vēl vienam juristam
3. Februāris 2012 / 16:20
0
ATBILDĒT
AT priekšsēdētājs diemžēl nevēlas runāt par tiesu neizdarībām. Vadoties no Venēcijas komisijas dokumentos esošajām nostādēm, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp tiesnešu NEATKARĪBU un ATBILDĪBU. Vieglāk visu novelt uz citu pleciem nevis prasīt atbildību no tiesām, kad gadu gadiem nespēj izskatīt lietas saprātīgā termiņā.

Diemžēl tā ir samaksa par kalvīšlaika ielikteņiem.
vēl viens jurists
3. Februāris 2012 / 13:37
0
ATBILDĒT
Viedoklis patiešam \"pamatots\". īpaši varētu izcelt to, ka krimināllietu izskatīšanas termiņi nav problēma, ka tiesāties pie mums ir ļoti lēti, ka zemāko instanču tiesneši automātiski ir glupāki, nekā palātas un senāta tiesneši,ka viņi vispar būtu jāpārbauda uz atbilstību amatam (it kā šajos amatos varētu tikt bez zināšanām un attiecīgām pārbaudēm).

Jā, vispār problēmu risinājumos konkrētības ir maz, dominē atrunas. AT vadītājam vajadzētu pašam nākt klajā un bīdīt konkrētus risinājumus, nevis apcerēt vispārējus problēmu iespējamos risinājumus,atrunāties ar likumdevēja neizdarībām, nepieciešamību grozīt citus likumus, nepieciešamību jautājumus memitīgi apspriest visādās padomēs un darba grupās u.tt.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties