27. Marts 2012 /NR. 13 (712)
Skaidrojumi. Viedokļi
Apcietinājuma institūta teorētiskās un praktiskās problēmas
6
Mg.iur.
Aleksandrs Berezins
LU Juridiskās fakultātes doktorants,advokāta palīgs zvērināta advokāta Viestura Zaula birojā

Apcietinājums ir visbargākais piespiedu līdzeklis, kādu var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam kriminālprocesā. Tas aizskar vienu no galvenajām cilvēka pamattiesībām – tiesību uz brīvību. Tieši šā iemesla dēļ apcietinājuma piemērošanas tiesiskā regulējuma izstrādē likumdevējam būtu jāievēro īpaša rūpība, ar likuma burtu nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesā. Kaut gan apcietināšanas tiesiskajai reglamentācijai Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) ir veltīts vairāk nekā desmit pantu (KPL 271.–281. pants), pastāv virkne problēmjautājumu, kuri prasa nekavējošu risinājumu. Dažas no šādām problēmām ir saistītas ar apcietināšanas pamatu un termiņiem.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
es
30. Marts 2012 / 00:22
0
ATBILDĒT
Es Dr. ieteiktu paskatīties arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5.pantu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi lietās par šo pantu. No tiem, manuprāt, diezgan skaidri izriet, ka nozieguma smagums pats par sevi nevar būt pietiekams pamats apcietinājuma piemērošanai un nevar pieņemt, ka visi šajos noziegumos apsūdzētie noteikti vienmēr bēgs. Vienmēr tomēr būtu jāvērtē arī individuālie lietas apstākļi. Protams, ka smagi noziegumi parasti nozīmē bargus sodu un bargs sods palielina iespējamību, ka persona bēgs. Bet arī šāda gadījumā vienmēr ir jāizvērtē visi lietas apstākļi un tikai tad, ja lietas apstākļi kopumā ļauj secināt, ka persona varētu bēgt, tad var piemērot apcietinājumu. Protams, jo bargāks sods, jo augstāks varētu būt apcietinājuma piemērošanas procents. Tomēr, ja tiesas pieies pārāk vienkāršoti šai lietai un vienmēr secinās, ka smagos noziegumos apsūdzētie noteikti bēgs, nevērtējot konkrēto situāciju kopumā, tas būs Konvencijas 5.panta pārkāpums. Tā kā šī Konevencija mums ir saistoša, tad to vajadzētu ievērot
Proficius Aliri
29. Marts 2012 / 12:01
0
ATBILDĒT
Tā jau tikai likuma norma. Nevis autoritatīva, argumentēta prakse. Starp citu, par šo 112 (3):

With regard to the gravity of the crime as a ground for detention, the listed crimes are

genocide, formation of a terrorist organisation (§ 129a Penal Code; this came into force as

an amendment in 1976, as part of the “Anti-Terrorist Laws” of the 1970s, directed

against the German left-extreme terror groups), murder, homicide, assault with deadly

consequences, and arson with deadly or very serious consequences. The wording of the

law reads as if in those cases no further ground for detention is necessary to detain a

suspect. However, the Federal Constitutional Court ruled that this provision – to keep it

in conformity with the Constitution – has to be interpreted differently, namely that even

in the cases mentioned, a (lesser) degree of risk of absconding must be found.( BVerfGE 19, 342. The constitutionality of this ground is still disputed by many scholars. See Dünkel1994, 134). As these

verdicts by the FCC have a binding character, also in cases of grave crime, the judge has

to check whether any risk of absconding exists – usually, he will be able to reason that the

threat of lifelong imprisonment or another very long custodial penalty constitutes a

sufficient stimulus for absconding or hiding. Although the decision of the FCC saves the

provision from being unconstitutional, it has been criticised by scholars for being a reconstruction rather than an interpretation.69 The restriction is quite weak; in the

reception of the decision, courts go as far as stating that § 112 (3) CCP provides for the

assumption that pre-trial detention can be applied in the grave cases mentioned in the

law.70 Critics also argue that, even in the restrictive interpretation of the FCC, the suspect

carries the burden of proof with regard to the existence or non-existence of the risk of

absconding: Judges only have to reason that (and why) in the actual case the risk of

absconding cannot be excluded; to argue against this requires considerable

argumentative efforts.

Avots: Pre-Trial Detention in the European Union, An Analysis of Minimum Standards in Pre-trial Detention and the Grounds for Regular Review in the Member States of the EU, p. 413-414. Pieejams: http://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/summary?doi=10.1.1.193.916
dr.
29. Marts 2012 / 10:48
0
ATBILDĒT
Ja neticam man, sākiet ar šo:

§ 112.

(1) Die Untersuchungshaft darf gegen den Beschuldigten angeordnet werden, wenn er der Tat dringend verdächtig ist und ein Haftgrund besteht. Sie darf nicht angeordnet werden, wenn sie zu der Bedeutung der Sache und der zu erwartenden Strafe oder Maßregel der Besserung und Sicherung außer Verhältnis steht.

(2) Ein Haftgrund besteht, wenn auf Grund bestimmter Tatsachen

1. festgestellt wird, daß der Beschuldigte flüchtig ist oder sich verborgen hält,

2. bei Würdigung der Umstände des Einzelfalles die Gefahr besteht, daß der Beschuldigte sich dem Strafverfahren entziehen werde (Fluchtgefahr), oder

3. das Verhalten des Beschuldigten den dringenden Verdacht begründet, er werde

a) Beweismittel vernichten, verändern, beiseite schaffen, unterdrücken oder fälschen oder

b) auf Mitbeschuldigte, Zeugen oder Sachverständige in unlauterer Weise einwirken oder

c) andere zu solchem Verhalten veranlassen,

und wenn deshalb die Gefahr droht, daß die Ermittlung der Wahrheit erschwert werde (Verdunkelungsgefahr).

(3) Gegen den Beschuldigten, der einer Straftat nach § 6 Abs. 1 Nr. 1 des Völkerstrafgesetzbuches oder § 129a Abs. 1 oder Abs. 2, auch in Verbindung mit § 129b Abs. 1, oder nach den §§ 211, 212, 226, 306b oder 306c des Strafgesetzbuches oder, soweit durch die Tat Leib oder Leben eines anderen gefährdet worden ist, nach § 308 Abs. 1 bis 3 des Strafgesetzbuches dringend verdächtig ist, darf die Untersuchungshaft auch angeordnet werden, wenn ein Haftgrund nach Absatz 2 nicht besteht.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties