I. Atzinuma priekšmets un robežas

[1] Ārlietu ministra izveidotā Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padome (turpmāk – Padome) tika lūgta sniegt analīzi jautājumā par Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (turpmāk – Fiskālā kompakta līgums vai Līgums) būtību no Eiropas Savienības (turpmāk arī – ES) tiesību viedokļa un par atbilstošo līguma apstiprināšanas procedūru no Satversmes viedokļa. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Padomei tika dots divu nedēļu termiņš šāda atzinuma sniegšanai. Ievērojot laika ierobežojumu, Padome var sniegt īsu konceptuālu atzinumu par konkrētiem tai uzdotajiem jautājumiem, bet nevar šos konceptuālos punktus izvērst detalizēta viedokļa formā. Tomēr Padome ir gatava veikt padziļinātu jautājuma izpēti, ja tāda nepieciešamība un iespēja rastos (sk. šī atzinuma sesto sadaļu).

[2] Ārlietu ministra uzdotie jautājumi ir šādi:

1) kaut arī Līgumā  noteikts, ka tas atbilst ES tiesībām, vai tomēr Līgums nepaplašina Eiropas Komisijas kompetenci, piemēram, saistībā ar to lomu, kas Komisijai noteikta Līguma 8. pantā;

2) vai Eiropas Savienības Tiesas iesaiste nav pretrunā ar Līgumos par ES un par ES darbību noteikto Eiropas Savienības Tiesas lomu;

3) vai ar šo Līgumu daļa valsts institūciju kompetences attiecībā uz tiesībām valstij pieņemt pašai valsts budžetu netiek nodota Eiropas Savienības institūcijām;

4) Līguma statuss – Eiropas Savienības tiesību sastāvdaļa vai atsevišķs starptautisks līgums, kuru ir noslēgušas lielākā daļa no ES dalībvalstīm;

5) vai ar Līgumu tiek deleģētas būtiskas pilnvaras un vai Saeimā nepieciešams kvalificētais vai vienkāršais balsu vairākums.

II. Vai Līgums paplašina Eiropas Komisijas kompetenci, salīdzinot ar to kompetenci, ko tai piešķir ES Līgumi, piemēram, saistībā ar lomu, kas Komisijai noteikta Līguma 8. pantā

[3] Fiskālā kompakta līguma mērķis ir nodrošināt eirozonas stabilitāti. Līguma puses apņemas ieviest stingrākas nacionālo budžetu uzraudzības un korekcijas procedūras, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta veidošanos. Šajās procedūrās paredzēts iesaistīt ES institūcijas, jo īpaši Komisiju. Līdz ar to rodas jautājums, vai Fiskālā kompakta līgums nepaplašina Komisijas kompetenci.

[4] Līguma preambulas 10. punktā noteikts:

"Pārskatot un uzraugot šajā līgumā paredzētās apņemšanās budžeta jomā, Eiropas Komisija rīkosies atbilstoši pilnvarām, kas tai paredzētas ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši ar tā 121., 126. un 136. pantu [..]."

Turklāt Līguma 2. pants expressis verbis nosaka, ka Līgums piemērojams un interpretējams atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (turpmāk arī – ES Līgumi) un piemērojams vienīgi tiktāl, ciktāl tas ir saderīgs ar minētajiem līgumiem un ar Eiropas Savienības normatīvajiem tiesību aktiem.

Tātad no Līguma 2. panta izrietētu, ka Līgums ir hierarhiski pakārtots ES Līgumiem un uz to pamata izdotajiem sekundārajiem ES normatīvajiem tiesību aktiem. Neiedziļinoties jautājumā, cik pareiza un iespējama ir šāda juridiska konstrukcija, Līguma 2. pants, jo īpaši panta otrais punkts, varētu norādīt uz to, ka ar Līgumu netiek piešķirtas jaunas pilnvaras ES institūcijām, jo Līgumam ir jābūt saderīgam ar ES Līgumiem, tātad arī ar ES Līgumos noteiktajām ES pilnvarām un to robežām.

[5] Vienlaicīgi preambulas otrajā punktā runāts par "arvien ciešāku ekonomikas politikas koordināciju" un devītajā punktā apliecināta gatavība "atbalstīt priekšlikumus, kurus Eiropas Komisija varētu iesniegt, lai nostiprinātu Stabilitātes un izaugsmes paktu". Tādējādi ar Līgumu tiek turpināta tendence panākt ciešāku ekonomisko sadarbību, kuru līdz šim Latvija politiskā līmenī ir atbalstījusi. No juridiskā viedokļa, atklāts paliek jautājums, kādas konkrēti būs Komisijas iniciatīvas un kurā brīdī šīs iniciatīvas skars Latvijas valstij būtiskos jautājumus Satversmes kontekstā.