Latvijas cilvēktiesību joma. 2001. gada 1.ceturksnis
Valsts cilvēktiesību biroja pārskatā
Saturā
1. Latvijas problēmu apskats
1.1. Darba likumdošanas ievērošana privātajā uzņēmējdarbībā
1.2. Pašvaldību izstrādāto noteikumu atbilstība cilvēktiesību normām
par piespiedu darba aizliegumu
1.3. Pases saņemšana – viena no būtiskākajām problēmām ieslodzīto
sociālo garantiju nodrošināšanā
2. Valsts cilvēktiesību biroja atzinumi par likumprojektiem un MK noteikumu projektiem
2.1. Viedoklis par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
2.2. Viedoklis par priekšlikumiem likumam “Par politiski represētas personas
statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”
2.3. Valsts cilvēktiesību biroja viedoklis par vecuma kritērijiem darba attiecībās
likumā “Par Valsts civildienestu”
3. Diskusijas, darba grupas, informatīvās dienas Valsts cilvēktiesību birojā
3.1. Apaļā galda diskusija par smēķēšanu slēgtās telpās sabiedriskās vietās
un šīs tendences radīto apkārtējo cilvēku tiesību aizskārumu
3.2. Apaļā galda diskusija “Par sieviešu diskrimināciju darba tirgū”
3.3. “Holt International Children’s Services” pārstāvju viesošanās Valsts cilvēktiesību birojā
4. Valsts cilvēktiesību biroja izbraukumi. Izbraukums uz Daugavpili
5. Sūdzību daļas 2001.gada 1.ceturkšņa darba pārskats
1. Latvijas problēmu apskats
1.1. Darba likumdošanas ievērošana privātajā uzņēmējdarbībā
2001.gada 9.janvārī Valsts cilvēktiesību birojā tika saņemts a/s “Ogre” darbinieku iesniegums par darba algu neizmaksāšanu, darba laika uzskaites un apmaksas noteikumu un citiem darba tiesību pārkāpumiem a/s ‘’Ogre’’.
Presē jau iepriekš tika ziņots, ka atsevišķos uzņēmuma cehos notiek strādnieku streiks tādēļ, ka netiek izmaksātas algas, taču uzņēmuma vadība to noliedza, līdz ar to informācija par notiekošo bija pretrunīga.
Apzinoties problēmu aktualitāti, lai novērtētu izveidojušos konflikta situāciju un vispusīgi iepazītos ar lietas apstākļiem, Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvji 16. janvārī apmeklēja a/s “Ogre” un tikās ar uzņēmuma vadību, arodbiedrības pārstāvjiem un darbiniekiem.
Tika konstatēts, ka 2000.gada decembrī daļai uzņēmuma strādnieku ir aizkavēta darba algu izmaksa, kā arī, iespējams, virsstundu darbs nav bijis apmaksāts likumā noteiktajā kārtībā, kas ir pretrunā ar darba likumdošanu. Taču par šiem konkrētajiem jautājumiem Valsts darba inspekcija (VDI), kuras kompetencē tas ietilpst, ir veikusi detalizētu pārbaudi uzņēmumā, izskatot dokumentus un visus lietas apstākļus.
Kaut arī ne visi darba strīdi un pārkāpumi darbā attiecas uz cilvēktiesībām, tomēr biroja kompetencē ir izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus, nepieļaujot diskrimināciju darba attiecībās, darba līgumu un arodbiedrību brīvības u. tml. pārkāpumus. Taču strīdu izskatīšana, kas izriet no darba tiesiskajām un līgumiskajām attiecībām, ir VDI, darba strīdu komisiju vai tiesas kompetencē.
Birojs tikšanās laikā ar uzņēmuma vadību un darbiniekiem uzsvēra, ka strādniekiem ir tiesības saņemt vispusīgu informāciju par uzņēmumā notiekošo, ka ir jānotiek konsultācijām un informācijas apmaiņai starp darbiniekiem un darba devēju, un tieši tas a/s “Ogre” netika nodrošināts.
Strādniekiem ir tiesības izmantot likumīgus līdzekļus savu interešu un tiesību aizsardzībai, organizēt streikus, iesniegt sūdzības par savu tiesību pārkāpumiem kompetentās institūcijās. Nekādas represijas vai diskriminācija pret darbiniekiem, kas izmantojuši šos likumīgos līdzekļus, nav pieļaujamas.
Likuma “Par Valsts cilvēktiesību biroju” 6.panta 3.punkts nosaka, ka nevienam nav tiesību aizturēt, ietekmēt un sodīt personu par sadarbošanos ar biroju vai par biroja norādījumu un lēmumu izpildīšanu. Tāpat nav pieļaujama darbinieku izteiksmes brīvības ierobežošana, nosakot, ko tie drīkst runāt ar presi un kādus uzskatus paust, lai pret viņiem netiktu vērstas represijas. Pēc birojā saņemtās informācijas, konflikta laikā strādniekiem tikuši doti šādi norādījumi no vadības puses.
Sarunā ar VCB direktoru 2001. gada 16. janvārī a/s “Ogre” prezidents V. Meļņiks apņēmās nekādā veidā nevērsties pret darbiniekiem, kas aktīvi darbojušies savu tiesību aizstāvībā. Taču martā birojs atkal saņēma strādnieku sūdzības, ka pret darbiniekiem, kuri ir bijuši aktīvi savu tiesību aizstāvji un nav gribējuši samierināties ar darba likumu normu neievērošanu, vēlāk ir vērstas netiešas represijas pakļautības kārtībā, darbinieki brīdināti par atlaišanu, pamatojoties uz štatu samazināšanu.
Tikai pēc VDI atzinuma par to, ka šādi brīdinājumi ir nepamatoti, situācija normalizējās, un darbinieki vairs nav vērsušies birojā.
Šis ir viens no gadījumiem, kas apliecina, ka privātajā uzņēmējdarbībā darba devēji nereti neievēro darba likumdošanu, īpaši attiecībā uz darba laiku, virsstundu apmaksu, savstarpējo informācijas apriti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.