Meklējot izeju no ekonomiskās krīzes, bieži tiek lietots jēdziens "ekonomiskais izrāviens". Tiek apgalvots, ka apstākļu izmaiņas var panākt nevis ar "kaut kādām" reformām, bet tikai tādām, kas situāciju uzlabotu strauji un būtiski.

Šim scenārijam ir riski, kas nenoliedzami jāņem vērā, izšķiroties par šādu, varētu pat teikt – radikālu, soli. Veicot strauju izrāvienu, var kļūdīties, izvēloties atbilstošus līdzekļus attiecībā uz vēlamā rezultāta sasniegšanu. Vienlaikus "izrāviena" scenārijs dod cerību sasniegt izvirzīto mērķi un to baudīt vēl šīs paaudzes cilvēkiem.

Latvijā bez šāda ekonomiskā izrāviena nepieciešams vēl arī "tiesiskais izrāviens". Šoreiz es runāšu tikai par vienu šauru jautājumu – tiesu sistēmu.

Pašreizējās situācijas saglabāšanas leģitīmais pamatojums nevar būt tikai tas, ka vēsturiski tā izveidojies. Nedrīkst baidīties izvirzīt jaunus, mūsdienu apstākļiem atbilstošus priekšlikumus "tiesiskā izrāviena" sasniegšanai.

Tieslietu padomei jākļūst par patstāvīgu tiesu sistēmas attīstības plānotāju un arī realizētāju. Tas nav iespējams pie pašreizējā šīs institūcijas modeļa. Tieslietu padomes locekļiem (vismaz vairākumam) savi pienākumi būtu jāpilda pastāvīgi, un uz pilnvaru laiku tie būtu jāatbrīvo no saviem iepriekšējiem amata pienākumiem. Tieslietu padomei ir jāpārņem daļa Tieslietu ministrijas resursu un kompetenču – tie, kas attiecas uz tiesu sistēmu. Pašām tiesām būtu jāatstāj tikai tās funkcijas, kas saistītas ar strīda izšķiršanu, pārējās nododot citām valsts institūcijām.

Justīciju var padarīt arī neformālāku. Ar tiesu mūsdienās saprot ne tikai tiesu iestādi klasiskā izpratnē. Eiropas Cilvēktiesību tiesa skaidri nošķir tiesu un kvazitiesu, kas abas izriet no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6. panta. Tiesības uz taisnīgu tiesu var nodrošināt ne tikai tiesa, bet arī kvazitiesa.

Kvazitiesa ir institūcija, kuras funkcija pēc būtības ir pielīdzināma tiesas spriešanai, pieņemot juridiski saistošu un parasti tiesā pārsūdzamu lēmumu, tomēr tā nepieder tiesu sistēmai. Institucionālā piederība valsts pārvaldei ir nozīmīgākā pazīme, kas kvazitiesu nošķir no tiesas, tomēr būtiskāka par institucionālo piederību ir institūcijas funkcionālā neatkarība un objektivitāte. Lielbritānijā lieto jēdzienu executive justice un Vācijā Administrativjustiz jeb izpildvaras tiesa.

Vairākās Eiropas valstīs kvazitiesa izšķir strīdu administratīvajā procesā. Kvazitiesa var būt alternatīva administratīvajai tiesai vai apstrīdēšanai augstākā valsts pārvaldes iestādē.

Pašlaik lietotie līdzekļi – tiesnešu skaita palielināšana un tiesas pieejamības ierobežošana – nevar būt bezgalīgi un ilgtermiņā nav iespējami.

Kvazitiesai salīdzinājumā ar tiesu ir vairākas priekšrocības, piemēram, procesa neformalitāte, specializācija, pieejamība, kas nodrošina efektīvu privātpersonu tiesību aizsardzību un strīdu atrisināšanu. Kvazitiesas spēj izskatīt lielu daudzumu lietu salīdzinoši īsā laika periodā.

Šie priekšlikumi var likties radikāli un nepieņemami. Kaut gan šīs domas nebūt nav radikālākie iespējamie priekšlikumi tiesu varas darba uzlabošanai. Iespējams, mūs vienkārši vada cilvēciskas bailes no nezināmā. Nereti idejas atzīšanu gūst tikai laika gaitā, tomēr nereti nākas atzīt, ka tad jau ir par vēlu. Jācenšas darīt tā, lai nebūtu jānožēlo garām palaistās iespējas.