Latvijas Republikas Augstākā tiesa
Senāta Civillietu departaments
TIESU PRAKSE LAULĀTO KOPĪGAS MANTAS DALĪŠANĀ
2012

Augstākā tiesa 2007. gadā veica tiesu prakses apkopojumu, kas iziet no laulāto mantiskajām attiecībām. No 2007. gada līdz 2012. gada I pusgadam ir papildinājies tiesu praksē pieņemto spriedumu skaits, ietverot jaunas atziņas un secinājumus.

Šis pētījums iever tiesu prakses analīzi un izpēti laika periodā no 2007. gada līdz 2012. gada I pusgadam, pavisam kopā tiek pētīti 15 tiesas spriedumi, grupējot jautājumus par attiecīgajām problēmām.

Vairumā gadījumu attiecīgie problēmjautājumi ir saistīti ar konkrēto lietas apstākļu novērtējumu. Netiek analizēti jautājumi, uz kuriem atbildes līdzīgās lietās jau var atrast Senāta nolēmumu apkopojumos par iepriekšējiem gadiem.

Civillikumā tiek izšķirtas laulāto likumiskās un līgumiskās mantiskās attiecības. Šajā pētījumā tiek aplūkotas laulāto likumiskās mantiskās attiecības. Pētāmajos tiesas spriedumos nav bijuši strīdi, kas izriet no laulāto līgumiskajām mantiskajām attiecībām. Pārsvarā analizējamos tiesu spriedumos tiek lūgts atzīt mantu, kas publiskajos reģistros reģistrēta uz viena laulātā vārda, par abu laulāto kopīgu mantu, kā arī atsevišķos spriedumos lūgts atzīt mantu par viena laulātā atsevišķu mantu.

Pētījumā netiek analizēti citi jautājumi, kas nav saistīti ar laulāto mantiskajām attiecībām, bet attiecas uz uzturlīdzekļu jautājumiem, aizgādību vai saskarsmes tiesību.

1.

Tiesu prakse lietās par laulāto mantas sadali un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu otram laulātajam, ja nekustamais īpašums zemesgrāmatā reģistrēts uz viena laulātā vārda.

Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Civillikuma 91. panta otrajā daļā noteikts - tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās.

Minētais atbilst Zemesgrāmatu likuma 16. panta 1. punkta a) apakšpunktam, kurā noteikts, ka nodalījuma otrā daļa sadalās divās iedaļās, kur pirmajā iedaļā norāda nekustamā īpašuma īpašnieku, norādot fiziskajai personai vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet, ja tā ir laulībā, tad, ievērojot mantiskās attiecības, piemetina, ka nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķa manta (..).

Tiesu praksē pamatnostādne ir tāda: ja nekustamais īpašums zemesgrāmatā reģistrēts tikai uz viena laulātā vārda, šāds nostiprinājums nepadara to par šī laulātā atsevišķu mantu.

Ja nekustamais īpašums zemesgrāmatā reģistrēts uz viena laulātā vārda, tad otram laulātajam ir tiesības lūgt atzīt to par laulāto kopīgu mantu, pamatojoties uz Civillikuma 89. panta otro daļu, un tiesai, izvērtējot lietas apstākļus un pierādījumus lietā, ir jākonstatē, ka tā ir vai nu kopīga manta, vai viena laulātā atsevišķa manta, ja atbildētājs uzskata, ka tā ir viņa atsevišķa manta, kas atbilstoši Civillikuma 91. panta otrajai daļai atbildētājam arī būtu jāpierāda.

Ja zemesgrāmatā ir atzīme, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, tad atbilstoši Civillikuma 91. panta otrajai daļai strīda izšķiršana par attiecīgā nekustamā īpašuma piederību ir vienkāršāka, taču arī šāda atzīme zemesgrāmatā neatņem tiesības otram laulātam to apstrīdēt, iesniedzot attiecīgus pierādījumus.

Savukārt, laulāto mantas sadales pamatprincipus nosaka Civillikuma 89. un 91. pants, kuros ir ietverts laulāto kopīgas mantas un laulāto atsevišķas mantas tiesiskais regulējums.

Iepriekšējo gadu tiesu prakses apkopojumā (AT apkopojums par 2007. gadu) jau ir sniegtas atziņas un izdarīti secinājumi par virkni būtisku principu, kuri būtu ņemami vērā laulāto kopīgās mantas sadalē, tāpēc tie šajā pētījumā atkārtoti netiks, bet būs ņemti vērā turpmākajā spriedumu analīzē.

Kā redzams no tiesu prakses, tad pamatā laulāto likumiskās mantiskās attiecības tiek izbeigtas, šķirot laulību, un, ņemot vērā Civilprocesa likuma 238. pantu, kurš nosaka, ka laulāto mantas dalīšana ir izspriežama vienlaikus ar laulības šķiršanu, abi jautājumi tiek skatīti vienlaikus. Šāda nostādne atbilst Civillikuma 77. pantam.

Tādējādi laulības šķiršanas lietās, vienlaikus izspriežot strīdus par mantas piederību vienam vai otram no laulātajiem, arī ar tālākminētajiem laulāto kopīgas mantas dalīšanas kritērijiem ir saistīta dalāmās mantas sastāva noteikšana.

- Pirmkārt, tiek ņemts vērā strīdus nekustamā īpašuma iegūšanas laiks – vai tas iegūts pirms laulības noslēgšanas vai pēc laulības noslēgšanas. Ja nekustamais īpašums ir iegādāts pirms laulības noslēgšanas, tad atbilstoši Civillikuma 91. panta 1. punktam tas uzskatāms par viena laulātā atsevišķu mantu. Ja nekustamais īpašums ir iegādāts laulības laikā, tad atbilstoši Civillikuma 89. pantam un 91. pantam tas var būt gan viena laulātā atsevišķa manta, gan arī laulāto kopīga manta, atkarībā no tā iegūšanas veida.

- Otrkārt, tiek ņemts vērā laulības laikā iegūtā strīdus nekustamā īpašuma iegūšanas veids – kurš no laulātajiem ir iegādājies vai ieguvis strīdus nekustamo īpašumu, vai nekustamo īpašumu ir iegādājušies abi laulātie kopīgi, vai arī viens no laulātajiem ir devis otram laulātajam līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei vai kā citādi ar savu darbību ir veicinājis un sekmējis nekustamā īpašuma iegādi.

- Treškārt, kādā veidā ir izpaudusies otra laulātā dalība nekustamā īpašuma iegādē un kādus pierādījumus laulātais ir iesniedzis tiesā savu prasījumu pamatošanai.

-Ceturtkārt, mantas sastāvs ir nosakāms uz to brīdi, kad faktiski pārtraukta laulāto kopdzīve un kopīgas saimniecības vešana.

Pētāmajos tiesu prakses spriedumos ir sniegtas vairākas jaunas atziņas, kas papildina jau iepriekšējā pētījumā sniegtos secinājumus par kritērijiem laulāto kopīgās mantas sadalē vai mantas atzīšanu par viena laulātā atsevišķu mantu.

V. I. cēlusi prasību pret N. I. par laulības šķiršanu, aizgādības noteikšanu, uzturlīdzekļu piedziņu un īpašuma tiesību atzīšanu uz laulāto kopmantu – dzīvokļa īpašumu Rīgā.

Norādījusi, ka nekustamais īpašums iegādāts laulības laikā par abu laulāto kopīgiem līdzekļiem, bet reģistrēts tikai uz vīra vārda, par dzīvokli atbildētājs nav interesējies, visus maksājumus veikusi prasītāja. Prasītāja uzskata, ka kopmanta sadalāma, dzīvokļa īpašumu nododot viņas īpašumā. Prasība pamatota ar Civillikuma 70., 71., 73. pantu.

Lūdz tiesu atzīt, ka minētais nekustamais īpašums sadalāms, dzīvokļa īpašums nododams viņas īpašumā.