2. Aprīlis 2013 /NR. 13 (764)
Notikums
Vai Satversmei vajag preambulu un ko tajā rakstīt
2
Diskusijā par Satversmes preambulas nepieciešamību, pieņemšanas veidu un iespējamo saturu: Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi un citi valststiesību lietpratēji
Boriss Koļesņikovs

Kopš pagājušā gada 17. septembra, kad Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk – KTK) publiskoja viedokli "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"1 (turpmāk – Viedoklis) un kā vienu no ieteikumiem Satversmē ietverto pamatvērtību (kodola) nostiprināšanai izvirzīja priekšlikumu papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar izvērstu preambulu. 22. martā Konstitucionālo tiesību komisija Rīgā, Melngalvju namā, rīkoja diskusiju par Satversmes preambulu. Pasākumā piedalījās KTK locekļi, kā arī citi valststiesību un politikas zinātāji.

Pašreizējie Satversmes ievadvārdi, pēc KTK domām, nedod atbildes uz jautājumiem: "Kā radās Latvija un Lat­vijas tauta; kāpēc šīs tautas izvēlētā valsts iekārta ir tieši šāda; kādas vērtības tā atzīst par svarīgām, un kādus mērķus Latvijas tauta cer sasniegt, izvēloties sev Satversmē tieši šādu valsts iekārtu?"2 KTK arī atzina, ka "esošie ievadvārdi jau satur nozīmīgas konstitūcijas kodola noskaidrošanai nepieciešamas vadlīnijas (elementus), tomēr preambulai būtu plašāk jāatspoguļo mūsu sabiedrības un valsts ģenēze, pamatvērtības, darbības pamatprincipi un mērķi"3. KTK arī uzskatīja, ka šāds risinājums (nevis, piemēram, iepriekš izskanējušie priekšlikumi noteikt Satversmes pamatnormu negrozāmību vai ierobežot tautas nobalsošanas iespējas) ir arī labākais no juridiskās tehnikas viedokļa, tas nepaplašinātu Satversmes tvērumu, turklāt tiktu sasniegts mērķis – "stabilizējošs efekts, kalpojot par orientieri sabiedrībai labāk izprast savas valsts jēgu, mērķus un uzdevumus, kas bija pašsaprotami, Latvijas valsti dibinot, taču sava valstiskuma ilgstoša lieguma rezultātā sa­biedrības izpratne par tiem kopumā vairs nav tik skaidra".4

"Jurista Vārds" tika pagodināts ar iespēju būt vienīgajam 22. marta diskusijā līdzdalīgajam medijam, tādēļ mūsu lasītājiem tiek piedāvāta faktiski ekskluzīva reportāža.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
3. Aprīlis 2013 / 18:07
0
ATBILDĒT
Vai tad preambulas raksta tautas tiesiskās apziņas celšanai? Manuprāt, tās raksta, lai labāk izprastu likuma garu, būtību, mērķi, jēgu.

No kurienes tāds pesimisms?! Neesmu manījusi nekādu vispārēju nolemtību un bezcerību. Viss ir katra paša rokās un attieksmē pret notiekošo. Jā, ir cilvēkiem viens princips, kas ir pretrunā ar tiesību principiem - \"likumu ir daudz, bet vajadzību vēl vairāk\". Dažs prot to sevī savaldīt, cits nē. Bet tāda ir cilvēka daba.
Baraks Osama
2. Aprīlis 2013 / 16:02
0
ATBILDĒT
Baidos, ka preambula tautas tiesiskās apziņas celšanai neko nedos. Kādam ST vai AT tiesnesim varbūt ieliks rokās papildus argumentu kāda nolēmuma pamatošanai - un tas ir viss. Man liekas, ka Latvijas tauta vienkārši Satversmi, likumus, tiesisko iekārtu ne tikai lāgā nepārzina, bet pat neuztver kā vērtību. Kādēļ tā, es nezinu. Varbūt tiešām tik ilgi šejieniešiem likumi uzspiesti no augšas, no \"svešajiem\", ka tos neuzlūkot ar aizdomām un neļauties tiesiskajam nihilismam daudziem tik drīz nebūs iespējams. Varbūt pārvalde kaut ko fundamentāli nepareizu dara savā praksē vai komunikācijā ar sabiedrību, un to pat neapzinās. Varbūt kāds gudrs, visus šos gadus mācīts un praktizēts vispārējais tiesību princips patiesībā ir pretrunā ar tautas mentalitāti (ir jau redzēts, ka, piemēram, nevainīguma prezumpcijai Ķīnā savulaik bija milzu pretestība, jo viņu kultūrā pamatdoma ir, ka sodīt kādu nevainīgu ir tā vērts, lai neatlaistu vainīgos). Varbūt mentalitātes, izpratnes, domāšanas atšķirības starp latviešiem un nelatviešiem neaprobežojas tikai ar valodu, bet sniedzas daudz dziļāk līdz sabiedrības pamatiem un neļauj panākt ne \"vienotību\", ne \"saskaņu\". Varbūt kaut kas pavisam cits, nezinu. Bet zinu, ka šī problēma, šī sāpe būtu pelnījusi, ka to pēta un risina. Citādi šausmīgi noskatīties, kurp dodas šī tauta. Te nav runa par ekonomikas izaugsmi un bezdarba samazināšanos. No šī vispārējā nelaimīguma, nolemtības sajūtas, bezcerības, kā priekšā padodas aizvien vairāk un vairāk cilvēku, vienīgā drošā izeja ir tikai atjaunot ticību tiesiskumam.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties