Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu katrus sešus mēnešus (no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim) mainās Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Prezidentūru rotācijas princips tiek uzskatīts par instrumentu, kas nodrošina lielo un mazo dalībvalstu vienlīdzību.
2013. gada otrajā pusē Eiropas Savienības prezidējošā valsts būs mūsu kaimiņiene Lietuva, un tur jau šobrīd aktīvi notiek gatavošanās šim notikumam. Viens no galvenajiem Lietuvas mērķiem būšot sekmēt cilvēktiesību nodrošināšanu Eiropā, tai skaitā dzimumu līdztiesību. Lietuva cer veicināt vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem darba tirgū. Izglītībai jākļūst par galveno kritēriju karjeras attīstībā un amata atlīdzības noteikšanā. Tiks turpināta diskusija arī par tā dēvēto dzimuma kvotu direktīvu.
Arī pašā Lietuvā šobrīd notiek diskusija par cilvēktiesību jautājumiem. 11. aprīlī Viļņas Reģionālā administratīvā tiesa atcēla Viļņas pilsētas pašvaldības lēmumu aizliegt 27. jūlijā plānoto Baltijas praidu pilsētas galvenajā ielā (Gedimino prospektas), kaut arī 62,1% iedzīvotāju atbalstīja pašvaldības noteikto aizliegumu. Turklāt sabiedrībā dažādi tiek vērtēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatam valdības izvirzītā kandidāta Igna Vēgeles (Ignas Vėgėlė) izteikums, ka, "ļaujot dzimumu maiņas operācijas, homoseksuāļi mainīs dzimumu, lai varētu adoptēt bērnus". Lietuvai neveicas arī ar tiesneša kandidātu izvirzīšanu Eiropas Savienības Tiesai. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības speciālā komiteja pagaidām nezināmu iemeslu dēļ noraidīja Lietuvas piedāvāto kandidāti Astu Dambrauskaiti (Asta Dambrauskaitė).
Nav nemaz tik ilgi jāgaida, kad arī Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts – tas notiks 2015. gada pirmajā pusē. Jau 2012. gada nogalē, iesaistot sabiedrību, tika rīkotas diskusijas par Latvijas prezidentūras prioritātēm. Sabiedrības viedokļa noskaidrošana, starp citu, bija unikāls gadījums līdzšinējā Eiropas Savienības pieredzē.
Publiskajās diskusijās par tieslietu un iekšlietu nozarēm tika izvirzītas vairākas prioritātes. Viena no tām – pārrobežu sadarbības un informācijas apmaiņas veicināšana, attīstot vienotu Eiropas Savienības regulējumu, it īpaši sadarbībai ārkārtas gadījumos.
Kā viena no Latvijas prezidentūras iespējamajām prioritātēm tika minēta arī "e-tiesiskuma" ieviešana trīs līmeņos: pilsoņu informētības veicināšana, tiesu iestāžu saziņas uzlabošana un brīva piekļuve tiesām. Tāpat tika apsvērta nepieciešamība attīstīt mediāciju (nākotnē – e-mediāciju) un ierobežot kibernoziedzības riskus.
Tomēr pēdējā laikā diskusijas nav notikušas un nav arī dzirdēts, vai iepriekš apspriestās prioritātes tiešām kļūs par jomām, kurās Latvija 2015. gadā centīsies sniegt ieguldījumu visas Eiropas Savienības attīstībā. Nepieciešamības gadījumā vēl ir laiks precizēt.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
