Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments kopsēdē šādā sastāvā: senatore L. Slica, senatore J. Briede, senators A. Guļāns, senatore V. Kakste, senatore V. Krūmiņa, senatore D. Mita, senators J. Neimanis, senatore I. Skultāne, senatore R. Vīduša, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.B. un A.D. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram ierakstīt biedrību un nodibinājumu reģistrā biedrību "Komunisma atbalsta kustība Latvijā", sakarā ar I.B. un A.D. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 25. oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) 2009. gada 1. septembra lēmumu Nr. 1-5/148, izskatot līdzpieteicēju I.B. un A.D. apstrīdēšanas iesniegumu, atteikts ierakstīt biedrību un nodibinājumu reģistrā biedrību "Komunisma atbalsta kustība Latvijā" (turpmāk – biedrība).

Nepiekrītot lēmumam, līdzpieteicēji iesniedza tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – biedrības reģistrēšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā.

[2] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 21. aprīļa spriedumu līdzpieteicēju pieteikums apmierināts.

[3] Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa ar 2012. gada 25. oktobra spriedumu pieteikumu noraidīja. Spriedums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Biedrību un nodibinājumu likuma 17. panta piektās daļas 1. punkts noteic, ka lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme), likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

No Satversmes 102. un 116. panta izriet, ka valstij ir tiesības noteikt biedrošanās brīvības īstenošanas kārtību un ierobežojumus, lai aizsargātu citu personu tiesības un valstij svarīgas vērtības.

[3.2] Likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 1. pants deklarē, ka Latvijas Republikas teritorijā par noziedzīgu atzīstama komunistiskā un nacistiskā ideoloģija. Minētā deklarācija turpina Latvijas Republikas konsekventu rīcību komunistiskās ideoloģijas noliegšanā un tās antikonstitucionālās dabas atklāšanā, kas tika uzsākta, pieņemot konstitucionālā ranga normatīvo aktu – 1990. gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", un konsekventi turpināta, pieņemot 1991. gada 23. augusta lēmumu "Par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā", kuras 1. punkts noteic, ka Latvijas Komunistiskās partijas darbība atzīta par antikonstitucionālu.

[3.3] Saskaņā ar biedrības statūtu 2.1.2. punktu tās mērķis ir veicināt komunisma ideju atbalstīšanu.

Ņemot vērā, ka ideoloģijas pamatā ir konkrēto ideju propaganda, secināms, ka biedrības darbības mērķis ir propagandēt noziedzīgu ideoloģiju, un tas ir pretrunā ar spēkā esošo likumu.