9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)
Numura tēma
Atvasinātās prasības Latvijas komerctiesībās
Dr.iur.
Lauris Rasnačs
zvērināts advokāts ZAB "ECOVIS CONVENTS", LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs, Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes pastāvīgais eksperts 

Neraugoties uz faktu, ka Komerclikuma 172. panta otrā daļa un 195. panta otrā daļa Latvijas tiesībās vairs nav uzskatāmas par jaunām normām un to piemērošanā ir izveidojusies arī jau zināma tiesu prakse, prasībās, kas celtas uz minēto normu pamata, vēl joprojām bieži vien rodas neskaidri jautājumi.

Komerclikumā1 teju kopš tā spēkā stāšanās ir iekļauta 172. panta otrā daļa, kā arī 195. panta otrā daļa, kas pirmajā gadījumā paredz kapitālsabiedrības (turpmāk tekstā – sabiedrības; akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību2) mazākuma, bet otrajā gadījumā – vismaz pusi no attiecīgās sabiedrības pamatkapitāla pārstāvošu dalībnieku tiesības celt prasību sabiedrības vārdā. Jāteic, ka sabiedrību dalībnieki visai aktīvi izmanto šajās likuma normās paredzētās prasības tiesības, lai celtu atbilstošas prasības tiesā.

Tomēr, neskatoties uz faktu, ka minētās likuma normas Latvijas tiesībās vairs nav uzskatāmas par jaunām un ir izveidojusies jau zināma tiesu prakse to piemērošanā, prasībās, kas celtas uz Komerclikuma 172. panta otrās daļas un 195. panta otrās daļas pamata, vēl joprojām bieži vien rodas neskaidri jautājumi.

Viens no šiem neskaidrajiem un no procesuālā viedokļa būtiskākajiem jautājumiem ir par to, kura persona – pati sabiedrība vai dalībnieki, kuri ir cēluši prasību sabiedrības vārdā,– ir atzīstama par prasītāju, kas līdz ar to ir tiesīgs izlietot visas prasītāja procesuālās tiesības. Proti, laiku pa laikam pēc autora novērojumiem tiesas procesos var sastapt personas, kas pēc būtības pārstāv atbildētājus uz minēto likuma normu pamata celtajās prasībās, kuri tomēr mēģina apgalvot, ka viņu pilnvarotājiem, kā, piemēram, attiecīgās sabiedrības valdes locekļiem, ir tiesības prasītāja vārdā atteikties no prasības, noslēgt izlīgumu vai īstenot citas prasītāja procesuālās tiesības. Kā rāda tiesu prakse, dažkārt šāda pieeja arī mēdz pārliecināt tiesu, kura līdz ar to, piemēram, pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu.3 Autora ieskatā, šāda pieeja un līdz ar to arī tiesu prakses secinājumi ir uzskatāmi par kļūdainiem. Tomēr vienlaikus tie arī norāda uz nepietiekamu izpratni par Komerclikuma 172. panta otrajā daļā un 195. panta otrajā daļā paredzēto t.s. atvasināto prasību (derivative actionsen.) institūtu un jautājumu, kas tad ir atzīstams par prasītāju šajās atvasinātajās prasībās. Tieši šā jautājuma izskaidrošana ir raksta galvenais mērķis, papildus uzsverot, ka gan skaidrojums, gan arī no tā izrietošais risinājums tiks meklēts esošās likuma redakcijas ietvaros, nemeklējot iespēju jauniem likuma grozījumiem, kuru pēdējā laikā ir bijis pietiekami daudz.

 

I. Atvasināto prasību būtība un vieta Latvijas komerctiesībās

Atvasinātās prasības, t.i., prasības, kuras sabiedrības vārdā ceļ tās dalībnieks, visbiežāk rīkodamies apstākļos, kad sabiedrība pati dažādu apstākļu dēļ nevar celt šādu prasību,4 autors ir aplūkojis jau vienā no savām iepriekšējām publikācijām.5 Tomēr, ņemot vērā, ka iepriekšējā publikācijā atvasināto prasību institūts tika aplūkots kontekstā ar sabiedrības dalībnieku mazākuma tiesību aizsardzību un Komerclikuma 172.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties