Pēdējā laikā arvien vairāk nostiprinās apziņa, ka ekonomiskā krīze pārvarēta un ir pagājis laiks cīņai ar tās negatīvajām sekām, tāpēc tagad veicams valstij ekonomiskais un cilvēkam labklājības izrāviens. Visticamāk, no nākamā gada 1. janvāra ne tikai Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess savu iecienīto Rūjienas saldējumu varēs nopirkt euro valūtā. To varēsim darīt mēs visi. Publiskajās diskusijās kā ekonomiskā izrāviena priekšnoteikumus min dažādu finanšu instrumentu ieviešanu. Tomēr, lai tas notiktu, jābūt cilvēku drošībai, tajā skaitā tiesiskajai drošībai.

Jūnija beigās Lietuvā tika publicēts pēc apdrošināšanas grupas "PZU Lietuva" pasūtījuma veikts pētījums par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmēju viedokļiem attiecībā uz to kapitāla drošību, dzīvības draudiem un veselības aprūpi. Šajā pētījumā tika noskaidroti visu trīs Baltijas valstu uzņēmumu viedokļi un veikta to analīze. Viedokļi ir pietiekami radikāli, un šo radikālo flangu veido tieši Latvijas puse. Latvijas uzņēmēji vismazāk jūtas droši.

Lietuvā 67% uzņēmēju personīgi jūtas droši par savu dzīvību, 54% jūtas droši par savu finanšu stāvokli un 55% – par veselību. Igaunijā 86% uzņēmēju jūtas droši par savām investīcijām un 75% par savu finanšu stāvokli. Savukārt Latvijā tikai 28% uzņēmēju jūtas droši par savām investīcijām un 41% – par savu finanšu stāvokli.

Pētījumā tiek secināts, ka Igaunijā valsts radījusi uzņēmējiem ļoti augstu tiesisko un personīgo drošības līmeni un uzņēmēju uzticība tai atpsoguļojas valsts ekonomiskajā attīstībā. Latvijā uzņēmējs jūtas nedrošāk kā vidēji parasts iedzīvotājs.

Šādas atšķirības Baltijas valstu starpā tiek skaidrotas ar vairākiem faktoriem, tajā skaitā tiesisko regulējumu komercdarbības jomā, tiesu sistēmas efektivitāti, korupcijas apmēriem.

Pētījuma autori norāda, ka Latvijas uzņēmējs, izvērtējot visus riskus, nereti izvēlas nodibināt uzņēmumu citā valstī, kurā komercdarbības vide ir drošāka. Līdz ar to neizbēgami cieš Latvijas ekonomika un iedzīvotāju labklājība.

Latvijā tikai nesen Eiropas Savienības un Ārvalstu investoru padome sākusi sniegt priekšlikumus, kā nodrošināt tiesisko drošību saimnieciskajās attiecībās. Kaimiņu veiktais pētījums uzskatāmi parāda, ka Latvijā uzņēmējs – ekonomikas izrāviena reālais veicējs – nejūtas drošs. Šādā vidē nekāds straujais izrāviens nevar sanākt. Drošības nekad nevar būt par daudz. Arī Mērfija likums saka – nekad nelaid vaļā to, pie kā turies, pirms neesi pieķēries pie kaut kā cita.