3. Septembris 2013 /NR. 36 (787)
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesu
3
Dr.iur.
Inga Kačevska
zvērināta advokāte, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente

Pirms kāda laika "Jurista Vārdā" tika publicēts raksts "Atteikuma pamati izpildu rakstu izsniegšanā," kurā apskatīti daudzi un dažādi jautājumi saistībā ar šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesu.1 Ņemot vērā, ka atsevišķi rakstā izdarītie secinājumi var radīt pārpratumus, piemērojot Civilprocesa likuma D daļu, šīs publikācijas mērķis ir teorētiski un praktiski pamatot, pirmkārt, kāpēc vispārējās jurisdikcijas tiesai nav tiesības pārbaudīt materiālo tiesību normu piemērošanu šķīrējtiesas spriedumā, otrkārt, kāpēc patērētāju strīdi nav skatāmi šķīrējtiesā, ja šķīrējtiesas līgums nav bijis iepriekš apspriests, un, treškārt, kāpēc šķīrējtiesas līgums, kurā nav minēta konkrēta šķīrējtiesas institūcija, visos gadījumos nav automātiski uzskatāms par spēkā neesošu.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Bekons
3. Septembris 2013 / 12:04
0
ATBILDĒT
Tā, draugs, ir IRONIJA. :-)
Gekons
3. Septembris 2013 / 11:56
0
ATBILDĒT
\"Latvijas Republikas Satversmē nav noteikts, ka ikviens cilvēks baudītu personas tiesības\"

Piedodiet, kas šitas ir?!?
Angeko
3. Septembris 2013 / 08:52
0
ATBILDĒT
Lai izvairītos no dažādām problēmām šķīrējtiesas procesā, atļaušos atgādināt, ka Latvijas Republikas Satversmē nav noteikts, ka ikviens cilvēks baudītu personas tiesības. Šķīrējtiesas spriedums nav tiesas spriedums Civilprocesa izpratnē, bet gan konstatējošs akts, ar kuru tiek konstatēts, ka ir prasītājs, bet nav atbildētāja, jo atbildētājs šķīrējtiesas līgumā ir atteicies no personas tiesībām un faktiski uzskatāms par lietu Civillikuma izpratnē, savukārt nauda vai citi mantiski labumi, kas jādod, ir lietas piederumi. Tādējādi prasītājs var noteikt jebkuru līgumsoda apmēru, jo attiecībā uz atbildētāju (lietu) nevar attiecināt jēdzienus - \"taisnīgs\" vai \"netaisnīgs\". Vismaz mūsu šķīrētjtiesa praktizē tādu lietu izskatīšanu.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
3. Septembris 2013 /NR. 36 (787)
Tiesas nolēmumu publiskošana
16
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 36 (787)
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties