3. Septembris 2013 /NR. 36 (787)
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesu
3
Dr.iur.
Inga Kačevska
zvērināta advokāte, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente 

Pirms kāda laika "Jurista Vārdā" tika publicēts raksts "Atteikuma pamati izpildu rakstu izsniegšanā," kurā apskatīti daudzi un dažādi jautājumi saistībā ar šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesu.1 Ņemot vērā, ka atsevišķi rakstā izdarītie secinājumi var radīt pārpratumus, piemērojot Civilprocesa likuma D daļu, šīs publikācijas mērķis ir teorētiski un praktiski pamatot, pirmkārt, kāpēc vispārējās jurisdikcijas tiesai nav tiesības pārbaudīt materiālo tiesību normu piemērošanu šķīrējtiesas spriedumā, otrkārt, kāpēc patērētāju strīdi nav skatāmi šķīrējtiesā, ja šķīrējtiesas līgums nav bijis iepriekš apspriests, un, treškārt, kāpēc šķīrējtiesas līgums, kurā nav minēta konkrēta šķīrējtiesas institūcija, visos gadījumos nav automātiski uzskatāms par spēkā neesošu.

Piespiedu izpildu procesā tiesai NAV tiesības izvērtēt materiālo tiesību normu piemērošanu

Iepriekš minētā raksta autore norāda, ka šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesā "tiek pārbaudīta šķīrējtiesas procesa likumība, tomēr norādītais ietver ne tikai nepieciešamību pārbaudīt procesuālo tiesību normu ievērošanu, bet arī izvērtēt materiālo tiesību normu piemērošanu".

Tomēr, izvērtējot teoriju un praksi, ir secināms, ka tiesa nevar pārbaudīt materiālo tiesību normu piemērošanu šķīrējtiesas procesā. Proti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 528. panta otro daļu šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu. Tātad šajā brīdī šķīrējtiesas nolēmums iegūst res judicata spēku, kas nozīmē, ka izskatītais strīds atkārtoti vairs nevar tikt skatīts tiesā vai šķīrējtiesā. Jau Dr. Vladimirs Bukovskis ir rakstījis, ka "taisītais šķīrējtiesas spriedums nav pārsūdzams pēc lietas būtības".2 Tas, ka šķīrējtiesas spriedums nav pārskatāms pēc būtības piespiedu izpildes procesā, nozīmē arī to, ka pat tad, ja šķīrējtiesnesis ir pieļāvis kļūdu, piemērojot ne to likuma normu strīdam pēc būtības, vai izvērtējis ne to lietas faktu, tiesai nav tiesības vērtēt šķīrējtiesas sprieduma likumību.3

Turklāt Civilprocesa likuma 536. pantā noradītie izpildu raksta izsniegšanas pamati ir izsmeļoši, tos nevar pēc puses vai tiesas iniciatīvas paplašināt, un tas nozīmē, ka likums nav piešķīris tiesības tiesai pārbaudīt materiālo tiesību piemērošanas pareizību šķīrējtiesas procesā. Pretēji iepriekš minētajā rakstā norādītajam, no Satversmes tiesas atziņām nekādi neizriet, ka tiesa var izmantot šādas tiesības. Tieši otrādi, konkrētajā Satversmes tiesas spriedumā ir uzsvērts, ka šķīrējtiesas procesa priekšrocība ir "aizliegum[s] iesniegt apelāciju pēc būtības"4 un valstij ir pienākums "nodrošināt līdzekļus aizsardzībai pret minēto procesuālo tiesību pārkāpumiem šķīrējtiesas procesā".5

Arī Latvijai saistošajā Eiropas konvencijā par starptautisko komercšķīrējtiesu6 (turpmāk – Eiropas konvencija) un Ņujorkas konvencijā par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi7 (turpmāk – Ņujorkas konvencija) nav paredzēta iespēja tiesā apstrīdēt materiālo tiesību normu piemērošanu šķīrējtiesas procesā. To apstiprina arī konvenciju komentētāji8 un tiesu prakse.9 UNCITRAL Starptautiskās komerciālās arbitrāžas parauglikumā, kas ir ņemts par pamatu šķīrējtiesu likumiem vairāk nekā 50 valstīs, nav paredzēts tiesā pārskatīt materiālo tiesību normu piemērošanu šķīrējtiesas procesā.10 Šis princips ir pamatots arī ar dažādu valstu tiesu praksi,11 tostarp, norādot, ka "tiesa var izvērtēt tikai to, vai šķīrējtiesas sastāvs savu spriedumu ir balstījis uz tām tiesībām, par kurām puses ir vienojušās, un nekādā gadījumā nevērtē, vai tās ir pareizi piemērotas vai interpretētas".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Bekons
3. Septembris 2013 / 12:04
0
ATBILDĒT
Tā, draugs, ir IRONIJA. :-)
Gekons
3. Septembris 2013 / 11:56
0
ATBILDĒT
\"Latvijas Republikas Satversmē nav noteikts, ka ikviens cilvēks baudītu personas tiesības\"

Piedodiet, kas šitas ir?!?
Angeko
3. Septembris 2013 / 08:52
0
ATBILDĒT
Lai izvairītos no dažādām problēmām šķīrējtiesas procesā, atļaušos atgādināt, ka Latvijas Republikas Satversmē nav noteikts, ka ikviens cilvēks baudītu personas tiesības. Šķīrējtiesas spriedums nav tiesas spriedums Civilprocesa izpratnē, bet gan konstatējošs akts, ar kuru tiek konstatēts, ka ir prasītājs, bet nav atbildētāja, jo atbildētājs šķīrējtiesas līgumā ir atteicies no personas tiesībām un faktiski uzskatāms par lietu Civillikuma izpratnē, savukārt nauda vai citi mantiski labumi, kas jādod, ir lietas piederumi. Tādējādi prasītājs var noteikt jebkuru līgumsoda apmēru, jo attiecībā uz atbildētāju (lietu) nevar attiecināt jēdzienus - \"taisnīgs\" vai \"netaisnīgs\". Vismaz mūsu šķīrētjtiesa praktizē tādu lietu izskatīšanu.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties