8. Oktobris 2013 /NR. 41 (792)
Numura tēma
Uz veselības aprūpi jurista acīm raugoties
3
Sannija Matule
Jurista Vārds 
Lai rastu priekšstatu par šā brīža situāciju veselības aprūpes jomā no pacienta skatpunkta, “Jurista Vārds” uz sarunu aicināja (no kreisās) Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāju Dr. Valentīnu Bergu, Juridiskās nodaļas vadītāju Kristīni Krūmiņu un Veselības aprūpes līgumu un pakalpojumu uzraudzības departamenta Līgumu uzraudzības nodaļas vadītāju Ivetu Šicu.
Foto: Boriss Koļesņikovs

"Ārstu un juristu nekad nevar pieaicināt par agru, par vēlu gan," pirms dažām nedēļām savā runā starpdisciplinārajā konferencē "Kurp ved likumi un tiesu prakse veselības aprūpes jomā?" atzina tiesībsargs Juris Jansons. Tieši ar šādu motīvu tapis arī šis īpašais "Jurista Vārda" tematiskais izdevums, kas veltīts veselības aprūpes nozarei.

Izvērtējot dažādus tiesību institūtus, rakstos un viedokļos norādīts uz aspektiem, kas laikus ņemami vērā, lai neaizskartu un nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 111. pantā noteiktās tiesības: "Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu." Tāpat šī izdevuma ietvaros vērtēts arī ārstniecības personu profesionālās un administratīvās atbildības jautājums, tostarp rodot ietvaru gan ārsta profesionālās brīvības, gan kļūdainas ārstniecības jēdzieniem u.c.

Ja cilvēks sasirdzis, viņš parasti dodas pie ārsta, protams, ne jurista pavadībā. Tomēr dzīve rāda, ka arī šajās – ārstniecības personu un pacientu – attiecībās rodas tādi sarežģījumi, kuru risināšanā ir jāiesaistās juristiem. Vēl jo vairāk – kā šajā rakstā atzīst kāds no ekspertiem – šā brīža tendences liecina, ka jurisprudence dažbrīd sāk dominēt arī medicīnā, otrajā plānā atstājot pašu ārstniecību. Īpaši spilgti šo profesiju mijiedarbība ir jūtama Veselības inspekcijas darbā, kas īsteno valsts uzraudzību un kontroli veselības nozarē.

Tādēļ, lai rastu priekšstatu par šā brīža situāciju veselības aprūpes jomā no pacienta skatpunkta, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāju Dr. Valentīnu Bergu, Juridiskās nodaļas vadītāju Kristīni Krūmiņu un Veselības aprūpes līgumu un pakalpojumu uzraudzības departamenta Līgumu uzraudzības nodaļas vadītāju Ivetu Šicu.

 

Iepazīstoties ar Veselības inspekcijas darbības pārskatu par 2012. gadu, tajā norādīts, ka aizvadītajā gadā no ārstniecības iestādēs veiktajām 833 kontrolēm 68% kontroļu tika konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Savukārt 465 plānveida kontrolēs neatbilstības tika konstatētas 91% gadījumu. Nezinot, kas aiz tā slēpjas, no šādiem skaitļiem pat asins stingst!

V. Berga. Neesmu kompetenta šos datus izsmeļoši komentēt un analizēt, jo tie ir saistīti ar Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļu.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Dr
9. Oktobris 2013 / 11:06
0
ATBILDĒT
Nezinu, kam no šitā numura lielāks labums - ārstiem vai juristiem, taču no kolēģiem par to uzzināju un kā ārsts viennozīmīgi gribu izteikt redakcijai pateicību, ka vienā žurnāla ir iekļautas mums tik svarīgas tēmas. Vismaz varēs gūt kādu priekšstatu, kā juristi uz šiem jautājumiem skatās, citādi parasti tas iespējams jau tad, kad problēmas tiek risinātas.

Paldies!
hmmm
8. Oktobris 2013 / 09:51
0
ATBILDĒT
šī frāze ir izcila \"Arī pacientam ir jāiesaistās, jāsaprot, ka ārsts no diviem izteiktiem vārdiem vien pats visu nevar izsecināt.\" - tobiš, pacientam pašam jākļust par ārstu, jo nabags ir norāvies n-tajos darbos un nespēj pildīt savus pienākumus...īstākā atruna par pieļautajām rupjajām kļūdām.
Seskis
8. Oktobris 2013 / 09:07
0
ATBILDĒT
Lai arī vērsos Veselības inspekcijā ar jautājumu par dabas resursu nodokli, atbildi vēl neesmu saņēmis! Lieta tāda, ka ārstniecības iestādē ģimenes ārste pēc asins analīžu rezultātu saņemšanas ievadīja Personas datu pārlūkā aizliegumu apglabāt mani kapos, jo skābā asins vide varot saindēt gruntsūdeņus, savukārt krematorijā arī nevarot dedzināt, pirms no ķermeņa nav izņemti metāla stieņi, kas tur nokļuvuši ķirurģisku manipulāciju rezultātā.Visbeidzot vienīgais variants ģimenes ārstes ieskatā bija mana ķermeņa iznīcināšana poligonā izmantojot sprāgstvielas. Šai saistībā vērsos Veselības inspekcijā ar jautājumu, vai par personas ķermeņa utilizāciju konkrētajā gadījumā ir jāmaksā dabas resursu nodoklis kā par vidi piesārņojošu darbību. Un kurš to maksā - persona pirms utilizācijas vai tie, kuri veic utilizāciju, un nodokļa summa ir iekļauta pakalpojuma apmaksā?
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties