15. Oktobris 2013 /NR. 42 (793)
Skaidrojumi. Viedokļi
Izvairīšanās no nodokļu nomaksas: vai piespriežamie sodi ir taisnīgi un samērīgi
12
Dr.iur.
Andrejs Judins
 

Izstrādājot Kriminālsodu politikas koncepciju1 un tai atbilstošus grozījumus Krimināllikumā2 (turpmāk – KL), tiek mēģināts radīt sistēmu, kas sekmētu efektīvāku kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanu. Valsts reakcijai uz noziedzīgiem nodarījumiem jābūt vērstai uz taisnīguma atjaunošanu, sabiedrības drošības aizsardzību, jaunu likumpārkāpumu novēršanu. Šo mērķu sasniegšana ir atkarīga gan no likumdevēja spējas radīt tiesību normas, kas nodrošina Krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, gan arī no tiesību piemērotāju – prokuroru un tiesnešu – darba, kuriem, izvēloties no plašā krimināltiesību instrumentu klāsta katram konkrētam gadījumam atbilstošos, ir jānodrošina taisnīga valsts atbilde uz katru konkrēto likumpārkāpumu.

Iepazīstoties ar sodu piemērošanas praksi kriminālprocesos par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksu (turpmāk tekstā – izvairīšanās no nodokļu nomaksas), ir pamats apšaubīt īstenojamās kriminālsodu politikas atbilstību nospraustajiem mērķiem. Tā acīmredzami nesekmē ar noziedzīgu nodarījumu radīto kaitējumu atlīdzināšanu, nenodrošina nepieciešamo preventīvo efektu, kā arī nav taisnīga, ņemot vērā valsts stingrāku sodu politiku attiecībā uz citiem, mazāk kaitīgiem, pārkāpumiem.

Kaut gan izvairīšanās no nodokļu nomaksas saskaņā ar likumu ir atzīta par smagu (KL 218. panta otrā daļa) un sevišķi smagu (KL 218. panta trešā daļa) noziegumu, tiesu un prokuratūras sodu piemērošanas politika attiecībā uz šiem noziegumiem ir mīksta un pārkāpējus saudzējoša. Lemjot par piespriežamo soda veidu un mēru, nesamērīgi liela nozīme tiek piešķirta atbildību mīkstinošu apstākļu esamībai (vainas atzīšana, izdarītā nožēlošana) un likumpārkāpēju personību raksturojošai informācijai (pozitīvi raksturojumi, sodāmību neesamība, apgādājamo esamība), vienlaikus ignorējot noziedzīga nodarījumu būtību, kā arī faktu, ka to rezultātā valstij tikuši rādīti liela apmēra zaudējumi. Vainīgajām personām piemērotie sodi nerada pārliecību, ka ar tiem ir iespējams efektīvi novērst jaunu līdzīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un sekmēt ar noziegumu radīto kaitējumu atlīdzināšanu.

Kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļiem ir paredzēta KL 218. pantā, kas tika grozīts 2013. gada 1. aprīlī, dekriminālizējot atkārtoti gada laikā izdarīto izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī samazinot brīvības atņemšanas soda robežas, kas var tikt piespriests par šo noziedzīgo nodarījumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tiesnesis
21. Oktobris 2013 / 08:53
0
ATBILDĒT
1. Vienošanās process - tas nozīmē, ka vinīgais sevi par vainīgu ir pilnībā atzinis, turklāt tādējādi persona sadarbojusies procesa virzītāju. Rezumē - sodam obligāti ir jābūt zem vidējās robežas.

2. Nodokļu lietās 90% gadījumu tiesāti tiek fiktīvo firmu turētāji, kuriem organizatori maksā Ls 50 mēnesī :) Līdz ar to jebkuram ar veselo saprātu apveltītam cilvēkam ir skaidrs, ka šādu apsūdzēto nav pamata ne ,,sēdināt\" un ne no viņa ko piedzīt :)

3. Tiesas iet kopsolī ar laiku un cenšas nebarbarizēt Latvijas tiesu sistēmu.

4. Judina kungs, atnākat un izturat konkursu uz tiesnešiem :)
anonīms
20. Oktobris 2013 / 14:51
0
ATBILDĒT
tieši Judina kungs bija viens no tiem, kurš pavisam nesen aģitēja par sodu mīkstināšanu un alternatīviem sodiem. tā rezultātā gandrīz aizgāja tik tālu, ka sods par 10 cilvēku tīšu slepkavību nebūtu vairs pārsniedzis sodu par 1 cilvēka slepkavību. vai tiešām šis pašpasludinātais eksperts būs sapratis savas iepriekšējās kļūdas un tagad mudina tās labot?
par tēmu
17. Oktobris 2013 / 14:15
0
ATBILDĒT
Rakstā iekļautajā tabulā par sodiem, kādus var piespriest, pie KL 218.panta trešās daļas norādīts nepareizs sods, jo brīvības atņemšanu, ja panta sankcijā nav norādīta īslaicīga brīvības atņemšana, var piespriest, sākot ar laiku, kas pārsniedz 3 mēnešus, jo no 15 dienām līdz 3 mēnešiem ir īslaicīga brīvības atņemšana -brīvības atņemšanas soda paveids tāpat kā mūža ieslodzījums - tikai īpaši paredzētos gadījumos, t.i., ja paredzēts panta sankcijā(KL 36.p.2.1, 3.daļa). Ja 218.panta otrās daļas sankcijā ir paredzēta arī īslaicīga brīvības atņemšana, tad trešās daļas sankcijā tās nav.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties