Apzīmējums "notariāls akts, kas izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā" tomēr nepaskaidro lietas būtību: pirmkārt, tāpēc, ka no materiāltiesiskā viedokļa izpildāms ir ne jau notariālais akts kā tāds, bet gan tajā ietvertais tiesiskais darījums, saistība. Notariālais akts ir tikai viena no formām, kādās var eksistēt tiesisks darījums (CL 1473. u. turpm. p.). Tāpēc ar "izpildīšanu" šeit jāsaprot tā procesuālā kārtība, kādā notiek saistību tiesību aizsardzība tiesas ceļā,³ jo latviešu valodā jēdzienu "izpildīt" lieto gan attiecībā uz labprātīgu izpildīšanu, t.i., uz materiāltiesisko "izpildījumu" (CL 1811. u. turpm. p.), gan attiecībā uz piespiedu izpildīšanu, t.i., uz procesuāltiesisko "izpildi" (CPL 538. u. turpm. p.), kaut arī citās valodās tiek lietoti atšķirīgi apzīmējumi.⁴ Otrkārt, ja runa ir par saistību piespiedu izpildīšanu, tad šādai izpildīšanai nemaz nav nekādas citas kārtības kā vienīgi tiesas spriedumu izpildes kārtība, jo tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības, pamatojoties uz izpildu dokumentu (CPL 549. p. 1. d.), bet visu izpildu dokumentu izsmeļošs uzskaitījums dots Civilprocesa likuma 540. pantā⁵ (E daļa "Tiesas spriedumu izpilde"). Tāpēc, ja saistību tiesība, kurai noteikta piespiedu izpildīšana, radusies no tiesiska darījuma, tad no izpildes viedokļa ir vienalga, kādā formā šis darījums bijis – mutiskā, rakstiskā vai notariālā –, jo tā piespiedu izpildīšana visos gadījumos notiks tiesas spriedumu izpildes kārtībā.