2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)
Diskusija
Tieslietu padomes izveidošana ir attaisnojusies
Tieslietu padomes locekļu aptauja pēc institūcijas pirmā četru gadu darba posma

Aizritējis Tieslietu padomes pirmais četru gadu darbības posms, kura noslēgumu iezīmē vēlēto Tieslietu padomes locekļu pārvēlēšana.

Tieslietu padomes izveidošana tika noteikta ar 2010. gada 3. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu", iekļaujot 13.1 nodaļu "Tieslietu padome". Grozījumi stājās spēkā 2010. gada 1. augustā.

Tieslietu padomē darbojas 15 locekļi:

astoņi pastāvīgie locekļi (amatpersonas) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs;

septiņi vēlēti locekļi – viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši (Tiesnešu konference vienu Tieslietu padomes locekli ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus).

Uz pirmo sēdi Tieslietu padome pulcējās 2010. gada 4. oktobrī, kad arī tika apstiprināts Tieslietu padomes reglaments.

2014. gada 5. septembrī Latvijas Tiesnešu konferencē tiks vērtēts Tieslietu padomes darbības pirmais posms – savu viedokli par šīs tiesu varu pārstāvošās institūcijas darbu sniegs Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kā arī Tieslietu padomes locekļi – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Dr.iur. Ilma Čepāne un Latvijas Zvērinātu advokātu priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs.

Tiesnešu konference atbilstoši likumam ievēlēs sešus Tieslietu padomes locekļus, jo 2010. gadā ievēlētajiem padomes locekļiem šobrīd beidzas pilnvaru termiņš.

Sagaidot Latvijas Tiesnešu konferenci, kuras pamattēma ir Tieslietu padomes darbības pirmā posma pārskats, kā arī sešu Tieslietu padomes locekļu vēlēšanas, žurnāls "Jurista Vārds" lūdza padomes locekļus izteikt viedokli par šīs institūcijas darbības pirmo posmu. Divi no viņiem – šīs institūcijas vadītājs Augstākās tiesas priekšsēdētājs I. Bičkovičs un Tieslietu padomes locekle Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Dr.iur. I. Čepāne – aptaujā nepiedalījās, jo savu redzējumu gatavojas plašāk izklāstīt tieši Latvijas Tiesnešu konferencē ("Jurista Vārds" to atspoguļos nākamajā laidienā).

 

"Jurista Vārda" jautājumi Tieslietu padomes locekļiem:

1. Vai Tieslietu padomes izveide ir attaisnojusies? Vai šai institūcijai kā tiesu varas pārstāvim ir izdevies kļūt par līdzvērtīgu partneri dialogā ar likumdevēju un izpildvaru?

2. Nosauciet, jūsuprāt, būtiskāko Tieslietu padomes sasniegumu pirmajos četros darbības gados?

3. Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami Tieslietu padomes darbā?

4. Kā vērtējat Tieslietu padomes sastāva modeli? Kā šo tiesu varu pārstāvošo institūciju ietekmē izpildvaras un likumdevēja pārstāvju dalība tajā?

5. Kā jūs vērtējat Tieslietu padomes vēlēto locekļu kandidatūru izraudzīšanas un apspriešanas procesu pirms Tiesnešu konferences un tās laikā?

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties