Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai šā gada 4. novembrī būs jau 64. gadadiena. Latvija ir tās dalībvalsts tikai 17 gadus. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas piemēro šo konvenciju, lai vērtētu valsts atbildību cilvēktiesību nodrošināšanā un aizsardzībā, pret Latviju pasludinājusi nolēmumus 205 lietās, no kurām 104 lietās konstatēti pārkāpumi. Neskatoties uz to, Latvija nekad nav publiski kritizējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesu, kā to darījušas citas valstis. Lielbritānija, kura pavisam nesen tikai caur adatas aci palika līdzšinējā sastāvā (Skotijas atdalīšanas referendums bija negatīvs), nekautrējas norādīt uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņu nepamatotību, kuras dēļ Lielbritānija nopietni apsver un draud izstāties no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas.

Zināmu skaidrību par iespējamajiem Lielbritānijas plāniem attiecībā uz izstāšanos ieviesa pašreizējais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Konservatīvās partijas konferencē 2014. gada 1. oktobrī viņš savā runā norādīja uz vairākiem nosacījumiem, lai Lielbritānija paliktu konvencijas dalībvalsts. Konservatīvā partija neatbalstīs Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmas, ja tā iegūs vairākumu 2015. gada parlamenta vēlēšanās. Līdz ar to šobrīd iestājies tāds kā nogaidīšanas periods. Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās pilsoņi zināmā mērā izšķirs arī jautājumu par Lielbritānijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecību turpmāko attīstību.

Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas kritika Lielbritānijā ir ļoti pārspīlēta. Ik gadu pret Lielbritāniju tiek iesniegtas apmēram 1500 sūdzības, no kurām par pamatotām tiek atzīta tikai retā. Kritika galvenokārt saistīta ar dažiem spriedumiem, kas ir par sarežģītiem jautājumiem, piemēram, ieslodzīto vēlēšanu tiesībām, Abu Katada izraidīšanu no Lielbritānijas. Analītiķi norāda, ka šo spiedumu reālā ietekme ir minimāla. Kritika ir vairāk emocionāla.

D. Kamerons arī norādīja, ka Lielbritānijā pēc vēlēšanām tiks izstrādāts Britu tiesību bills (British Bill of Rights), ko pieņems parlaments un kas balstīsies nacionālajās konstitucionālajās vērtībās, to attiecinās arī uz Ziemeļīriju. Jaunā cilvēktiesību pamatdokumenta izstrādes process un saturs solās būs intriģējošs, jo, visticamāk, tajā izpaudīsies centieni ietvert tādus aspektus, kas līdz šim radīja konfliktus ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

D. Kamerona runa iezīmē perspektīvu Lielbritānijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecībās. Šāds stāvoklis ir labāks par tādu, kurā pastāv tikai draudi un neskaidri nolūki. Latvijas interesēs ir spēcīga un stabila Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēma.