Reiderisms savā klasiskajā izpratnē nav radies ne šodienas Latvijā un pat ne pagājušā gadsimta 90. gadu "gangsteru kapitālisma" laikmetā Krievijā, bet gan ASV 70.–80. gados. Ar šo terminu tolaik sāka apzīmēt agresīvu, pat neētisku, taču kopumā legālu aktīvu mazākuma akcionāru komercpraksi. Reiderus tāpēc mēdz dēvēt arī par "aktīviem akcionāriem", kuri grib ātrāk kāpināt savu peļņu pretstatā citiem akcionāriem, kuri vairāk tendēti saglabāt kompānijas stabilitāti un ilgmūžību.

Neliels ieskats korporatīvā reiderisma vēsturē

Reiderisma sākotnējā izplatība ASV un Lielbritānijā ir likumsakarīga, jo pretstatā kontinentālai Eiropai, kur līdz šai dienai lauvas tiesa kompāniju pieder ģimenēm vai stabilam akcionāru vairākumam, ASV un Lielbritānijā daudz izplatītāks ir publisko kompāniju modelis, kur lielākā daļa uzņēmuma akciju pieder daudziem nelieliem akcionāriem.

Reiderisma klasiskā definīcija runā par maksimāli lielas komercsabiedrības akciju daļas uzpirkšanu brīdī, kad akcijas iespējams iegādāties par izdevīgu cenu, lai iegūtu pietiekamas balsstiesības akcionāru sapulcē, lai varētu mainīt kompānijas vadību (valdi) un īstermiņa korporatīvo stratēģiju, iespējams, kompāniju sadalot, atsevišķi vai kopā tālāk pārdodot kompānijas aktīvus (ražošanas iekārtas, nekustamo īpašumu) un tādējādi iegūstot lielu un ātru peļņu no investīcijām.