Uzraugošo iestāžu neviennozīmīgi vērtējami lēmumi par Darba likuma1 140. panta ceturtās2 daļas piemērošanu autoram radīja vēlmi sākt diskusiju par šo tēmu. Uzraugošo iestāžu 140. panta ceturtās daļas interpretācija rada darba devējiem nenoteiktību virsstundu aprēķinā un pat zaudējumus, liekot aprēķināt darbiniekiem piemaksas par lielāku virsstundu skaitu, nekā to nosaka normatīvie akti.
Darba likuma 140. pants iekļauts šī likuma 32. nodaļā, kas reglamentē darba laika organizācijas veidus, viens no kuriem ir Darba likuma 140. pantā minētais summētais darba laiks. Saskaņā ar minētā panta pirmo daļu summēto darba laiku nosaka, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, turklāt summētā darba laika ietvaros darba laiks organizējams tā, lai nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
Lai arī saistībā ar summētā darba laika noteikšanu un organizēšanu būtu aktualizējams ne viens vien problēmjautājums, tomēr šoreiz raksta mērķis ir izcelt Darba likuma 140. panta ceturtajā daļā minēto virsstundu aprēķināšanu summētā darba laika gadījumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.