Ko darīt, ja rupjš interneta komentārs klaji aizskar kādu personu, bet komentāra autors savu identitāti nav norādījis, domājot, visticamāk, ka viņa identitāte paliks nenoskaidrota un par saviem vārdiem nebūs jāatbild? Lai arī vārda brīvībai ir būtiska loma demokrātiskā sabiedrībā, šī brīvība var tikt ierobežota, aizsargājot citu personu godu un cieņu, kas ir viens no privātās dzīves aspektiem.
Civilprocesa likums paredz, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Tam nav nozīmes, ka aizskārums noticis virtuālajā vidē.
Tiesībsarga birojs pievērsās šī jautājuma izpētei, lai noskaidrotu, vai tiesību aizsardzības mehānisms valstī ir pietiekami efektīvs gadījumā, ja cilvēku internetā anonīmi noķengā ar aizskarošiem komentāriem. Šāda mehānisma pastāvēšana ir nepieciešama, jo informācijas iegūšana par atbildētāju aizskartajai personai pašai parasti nav iespējama.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
