27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)
Diskusija
Krimināllietu tiesu palāta likvidēta, trīs tiesneši palikuši
11

Daudzu gadu garumā ilgušās diskusijas par nepieciešamību Latvijas tiesu sistēmā ieviest tīro trīspakāpju tiesu instanču modeli (visas lietas pirmajā instancē skata pilsētu tiesas, apelācijas instancē – apgabaltiesas, kasācijas instancē – Augstākā tiesa) nepieciešamo politisko atbalstu guva vien 21. gadsimta pirmās desmitgades nogalē, kad gan pašai tiesu sistēmai, gan likumdevējam, gan sabiedrībai kopumā acīmredzot bija radusies pietiekama pārliecība, ka pilsētu tiesas spēs izskatīt jebkuras sarežģītības lietu un nav nepieciešamības saglabāt komplicēto sistēmu, kas tika izveidota pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas un saskaņā ar kuru "sarežģītās" krimināllietas un civillietas pirmajā instancē skatīja apgabaltiesas, bet apelācijas instancē – pie Augstākās tiesas šim nolūkam izveidotās Krimināllietu tiesu palāta un Civillietu tiesu palāta. Iespējams, par pamudinājumu virzībai uz tīro triju instanču sistēmu kalpoja arī pozitīvā administratīvo tiesu darbības pieredze, kas jau kopš izveidošanas 2004. gadā darbojas atbilstoši minētajam modelim.

Sākot ar 2009. gadu, likumdevējs pakāpeniski nodeva aizvien vairāk lietu pilsētu tiesu kompetencē (skat. Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas hronoloģiju), bet ar 2013. gada 13. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu" expressis verbis tika noteikta pāreja uz tīro trīspakāpju instanču sistēmu gan kriminālprocesā, gan civilprocesā, paredzot Augstākās tiesas tiesu palātu pakāpenisku likvidāciju: Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas sastāvā pastāvēja līdz 2014. gada 31. decembrim, bet par Civillietu tiesu palātas darbības beigu termiņu noteikts 2016. gada 31. decembris.

Reformas līdzšinējās norises laikā vislielākās grūtības un skaļākās likumdevēja un tiesu varas domstarpības sagādājis jautājums par Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu tālākajām darba gaitām. Divus no likvidējamās Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem (Aiju Brantu un Anitu Poļakovu) ar departamenta tiesnešu lēmumu 2014. gada nogalē savā skaitā uzņēma Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, vienlaikus noraidot šo iespēju attiecībā uz pārējiem trim palātas tiesnešiem (Ludmilu Poļakovu, Jāni Tiltiņu, Ervīnu Kušķi). Sekojot šim lēmumam un apsverot trīs tiesnešu tālāko karjeru, Tieslietu padome ieteica viņus pārcelt darbā uz Rīgas apgabaltiesu. Tomēr, uzklausot L. Poļakovas, J. Tiltiņa un E. Kušķa iebildumus, Saeimas Juridiskā komisija jau divas reizes (2014. gada 16. decembrī un 2015. gada 20. janvārī) ir apturējusi šī priekšlikuma tālāko virzību.

Tādējādi kopš 2015. gada 1. janvāra likvidētās Krimināllietu tiesu palātas tiesneši L. Poļakova, J. Tiltiņš un E. Kušķis turpina būt Augstākās tiesas tiesneši, neietilpstot nevienā no Augstākās tiesas struktūrām un nepiedaloties lietu izskatīšanā.

Kā varēja izveidoties šāda situācija un kāda būs izeja no juridiskā strupceļa – "Jurista Vārds" aptaujāja gan Augstākās tiesas vadību, Saeimas Juridisko komisiju un Tieslietu ministriju, gan šīs situācijas "ķīlniekus" – trīs tiesnešus.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
28. Janvāris 2015 / 13:27
3
ATBILDĒT
Starp citu, vai kāds (šos tiesnešus ieskaitot) ir padomājis par to, kā šie trīs tiesneši jutisies kolektīvā, kurš viņus ir totāli izbrāķējis? Vai arī tagad širmis ir aizvēries, un par katru cenu jāreanimē aizkartais pašlepnums?
Skats no malas > Jurčiks
28. Janvāris 2015 / 15:27
3
ATBILDĒT
Jurčik, tas būtu patiesi brīnums, ja Jūs atkal nebūtu izteicies/izteikusies:) domāju, ka šiem trīs tiesnešiem nevajag uztraukties par dažu cilvēku ambīcijām un jāstāv pāri pazemojumam, turpinot strādāt...
Jurčiks > Skats no malas
28. Janvāris 2015 / 16:57
4
ATBILDĒT
Lūdzu, neuzrunā mani ar „Jūs”. Neesmu ne Dievs, ne kāds no dieviem, ne karalisku asiņu, un manis nav arī daudz. Šāda uzruna komplektā ar nicīgo piezīmi par manis sarakstīto komentāru it kā lielo skaitu norāda nevis uz cieņu un pieklājību, bet – gluži pretēji – uz snobisku augstprātību un necieņu.

Runājot par tēmu – vai man būtu kādam jālūdz atļauja komentēt? Vai jāiegūst komentēšanas kvota? Manuprāt pāris komentāri nedēļā nedod pamatu saskatīt uzmācīgu komentēšanas māniju. Atšķirībā no viena otra ad hominem uzbrauciena par it kā lielo komentāru skaitu :)))
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties