3. Marts 2015 /NR. 09 (861)
Skaidrojumi. Viedokļi
Aktuālie grozījumi Maksātnespējas likumā: kas un kāpēc mainījies
24
Mg.iur.
Gaidis Bērziņš
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors 

Sākotnēji tika noteikts, ka 2015. gada 1. janvārī stāsies spēkā apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā.1 Tomēr pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija neatbalstīja attiecīgi saistīto Civilprocesa likuma redakciju, tika nolemts, ka šie grozījumi Maksātnespējas likumā stāsies spēkā ar 2015. gada 1. martu2 līdz ar iespējamiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Par grozījumu mērķi gan Tieslietu ministrija,3 gan Saeima ir noteikusi maksātnespējas procesa regulējuma uzlabošanu. Šajā rakstā autors iepazīstinās ar atsevišķiem būtiskākajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, sniedzot to skaidrojumu.

[1] Tiesiskās aizsardzības process

Parādniekam turpmāk tiek noteikts pienākums pēc administratora pieprasījuma iesniegt visus dokumentus par prasījumu pamatotību, ziņas par plāna nodošanu visiem kreditoriem u.c. nepieciešamo informāciju,4 tādējādi nodrošinot tiesības administratoram izvērtēt tiesiskās aizsardzības procesa plānā norādīto kreditoru prasījumu pamatotību. Minētā norma uzliek administratoram pienākumu atzinumā tiesai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu norādīt uz pirmsšķietami (prima facie) nepamatotiem kreditoru prasījumiem,5 tādējādi novēršot tiesiskās aizsardzības procesa iespējami ļaunprātīgu izmantošanu. Jānorāda, ka šāds pienākums ir noteikts arī attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesiem, kas ierosināti, bet nav pasludināti līdz 2015. gada 28. februārim.6

Savukārt parādnieka pienākums ir nekavējoties informēt konkrēto kreditoru, kura prasījums, pamatojoties uz administratora vērtējumu, pirmsšķietami ir atzīts par nepamatotu. Kreditoram ir tiesības iesniegt tiesai pierādījumus par kreditora prasījuma pamatotību. Pieņemot attiecīgos grozījumus Civilprocesa likumā,7 kreditoram, kura prasījumu administrators atzinis par pirmsšķietami nepamatotu, tiktu dotas tiesības izteikt lūgumu tiesai pieaicināt vai pielaist to lietā kā ieinteresēto personu. Tiesai šāds lūgums būtu attiecīgi jāvērtē un jāpieņem lēmums. Svarīgi norādīt, ka [..] administratora atzinums ir pierādījums, kuram nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Līdz ar to, lemjot jautājumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu, tiesnesei [tiesai] minētais pierādījums [..] jāvērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta noteikumiem.8

Dažkārt ir izskanējuši apgalvojumi,9 ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process tiek izmantots ar mērķi iegūt parādniekam labvēlīgu administratoru. Jānorāda, ka līdz šim spēkā esošais regulējums ir noteicis, ka juridiskās personas maksātnespējas procesā, kas pasludināts vienlaikus ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administratora pienākumus turpina pildīt administrators, kurš iecelts tiesiskās aizsardzības procesā.10 Lai izvairītos no šādām situācijām, likumdevējs ir noteicis, ka, pārejot no tiesiskās aizsardzības procesa uz maksātnespējas procesu, tiek mainīts maksātnespējas procesa administrators. Administratora amata kandidātu konkrētam juridiskās personas maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija.11

Droši vien, ka ne vienmēr tieši no maksātnespējas procesa administratora ir atkarīga plāna izpilde. Visdrīzāk tā ir atkarīga gan no paša parādnieka, gan no dažādiem blakus apstākļiem. Taču šāda veida administratoru maiņa varētu būt arī stimuls administratoram jau sākotnēji rūpīgāk izvērtēt ne tikai plāna formālo atbilstību Maksātnespējas likuma prasībām, bet arī tā īstenošanas iespējas.

Tiesiskās aizsardzības procesa metodes turpmāk nebūs attiecināmas arī uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā12 un Krimināllikumā13 paredzētajiem sodiem.14 Tādējādi tiks precīzi noteikts, ka ar tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanas palīdzību nav iespējams izvairīties no šajos likumos paredzēto sodu samaksas.

Turpmāk kopējā kreditoru prasījumu apmērā, no kura aprēķina tiesiskās aizsardzības procesa plāna saskaņojošo kreditoru skaitu, neiekļaus personas, kuras ietilpst vienā koncernā ar parādnieku, fiziskās personas, kurām kā dalībniekiem ir izšķiroša ietekme uz parādnieku – kapitālsabiedrību, kā arī personas, kuras ir ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no iepriekš minētajām personām pēdējo divu gadu laikā pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
24 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
kā tad
6. Marts 2015 / 15:40
0
ATBILDĒT
Cita starpā jānorāda, ka 2013. gadā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir veikusi novērtējumu [..]. Jānorāda, ka administratoru sertifikācijas kārtība ir novērtēta ar maksimālo novērtējumu[..].

Uz papīra sertifikācijas process ir smuks, bet praktiski to iegūt ir ārkārtīgi grūti, ja vien nav speciāla "atslēga".
Viedais
6. Marts 2015 / 09:52
4
ATBILDĒT
Kamēr maksātnespējas regulējums turpinās būt dažu kundziņu ietekmes sfēra, tikmēr tiks klabināti visādi bezjēdzīgi juridiskie kalamburi un maksātnespējas procesa regulējums Latvijā tiks tā samudžināts, ka neviens vairs neko nesapratīs. Acīmredzami tas ir kādam izdevīgi vai nu arī tas tiek darīts aiz muļķības....
Seskis
4. Marts 2015 / 19:41
0
ATBILDĒT
Maksātnespējas lietās, tāpat arīdzan nodokļu iekasēšanas procesā būtiski jau sākotnējā eksekūcijas stadijā nošķirt godīgos maksātnespējas alcējus no dažādiem viltus maksātimpotentiem un razbainiekiem - sieciņu nemaksātājiem.
Teitan varētu līdzēt tāda zinātnes nozare kā dendrohronoloģija. Metodes pamatā ir koka stumbra vai zara šķērsgriezuma pētīšana nolūkā noskaidrot precīzus datus pēc gadskārtu apļiem, Proti, labos un auglīgos gados gadskārtu apļi ir platāki, jo tad koks brangāk audzis, savukārt liesajos gados koka stumbra gredzeni ir šauri, jo kokam bija slikti augšanas apstākļi.
Tā kā Latvijā jau izsenis nodokļu parādi tika iegrebti koka birkās, turklāt Latvijā ir tūkstošiem Bērziņu, Kļaviņu, Ozoliņu u.c. koku pasugu uzvārdos, minēto metodi droši var piemērot finansu jomā.
Metodes ieviešana finansu jomā un maksātnespējas procesā varētu izpausties kā obligātā "sākumdeklarēšanās" - katram Latvijas iedzīvotājam tiek nozāģēta rokas pirksta falanga.
Maksātnespējas administrators vai nodokļu iestādes amatpersona zem ķīķerējamā stikla apskata nozāgētā pirksta falangu un nekļūdīgi konstatē, kuros gados pirksta bijušajam īpašniekam ir bijusi laba dzīve un, atiecīgi, plati pirksta gadskārtu apļi, un kuros gados īpašnieks pārticis tikai no plastmasas nūdelēm.
Līdz ar to ietaupītos ievērojami līdzekļi visos tajos funkcionālajos un sistēmiskajos auditos, jo audits tiktu veikts tikai par "treknajiem gadiem", ko varētu noteikt pēc gadskārtu apļiem.
Lai Latvijas iedzīvotāji nestaigātu kā tādi kropļi, par ietaupītajiem līdzekļiem tiktu izveidotas pirkstu protēzes ar datu nesēju un procesoru, kas uzkrātu informāciju par īpašnieka finansiālo stāvokli, fiksētu darījumus ar skaidru naudu, un to visu pārsūtītu maksātnespējas administratoram vai nodokļu iestādes darbiniekam ar GPS starpniecību.
Piemēram, politiski labilām personām tiktu amputēta rādītājpirksta pirmā falanga, lai nestabilais indivīds nevarētu Doņeckā karot seperātistu rindās un šaut no strēlnieku ieročiem, un vietā pielikta protēze "Uzvaras pieminekļa" formā, lai vizuālās apsekošanas laikā nekļūdīgi varētu noteikt personas politisko pārliecību.
Šajā sakarā nepieciešams izveidot arī jaunu mācību priekšmetu - "Fiskālā homohronoloģija", kur atbildīgās amatpersonas varētu apgūt zinātniskās metodes.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 21
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties