3. Marts 2015 /NR. 09 (861)
Skaidrojumi. Viedokļi
Aktuālie grozījumi Maksātnespējas likumā: kas un kāpēc mainījies
24
Mg.iur.
Gaidis Bērziņš
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors 

Sākotnēji tika noteikts, ka 2015. gada 1. janvārī stāsies spēkā apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā.1 Tomēr pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija neatbalstīja attiecīgi saistīto Civilprocesa likuma redakciju, tika nolemts, ka šie grozījumi Maksātnespējas likumā stāsies spēkā ar 2015. gada 1. martu2 līdz ar iespējamiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Par grozījumu mērķi gan Tieslietu ministrija,3 gan Saeima ir noteikusi maksātnespējas procesa regulējuma uzlabošanu. Šajā rakstā autors iepazīstinās ar atsevišķiem būtiskākajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, sniedzot to skaidrojumu.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
24 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
kā tad
6. Marts 2015 / 15:40
0
ATBILDĒT
Cita starpā jānorāda, ka 2013. gadā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir veikusi novērtējumu [..]. Jānorāda, ka administratoru sertifikācijas kārtība ir novērtēta ar maksimālo novērtējumu[..].

Uz papīra sertifikācijas process ir smuks, bet praktiski to iegūt ir ārkārtīgi grūti, ja vien nav speciāla "atslēga".
Viedais
6. Marts 2015 / 09:52
4
ATBILDĒT
Kamēr maksātnespējas regulējums turpinās būt dažu kundziņu ietekmes sfēra, tikmēr tiks klabināti visādi bezjēdzīgi juridiskie kalamburi un maksātnespējas procesa regulējums Latvijā tiks tā samudžināts, ka neviens vairs neko nesapratīs. Acīmredzami tas ir kādam izdevīgi vai nu arī tas tiek darīts aiz muļķības....
Seskis
4. Marts 2015 / 19:41
0
ATBILDĒT
Maksātnespējas lietās, tāpat arīdzan nodokļu iekasēšanas procesā būtiski jau sākotnējā eksekūcijas stadijā nošķirt godīgos maksātnespējas alcējus no dažādiem viltus maksātimpotentiem un razbainiekiem - sieciņu nemaksātājiem.
Teitan varētu līdzēt tāda zinātnes nozare kā dendrohronoloģija. Metodes pamatā ir koka stumbra vai zara šķērsgriezuma pētīšana nolūkā noskaidrot precīzus datus pēc gadskārtu apļiem, Proti, labos un auglīgos gados gadskārtu apļi ir platāki, jo tad koks brangāk audzis, savukārt liesajos gados koka stumbra gredzeni ir šauri, jo kokam bija slikti augšanas apstākļi.
Tā kā Latvijā jau izsenis nodokļu parādi tika iegrebti koka birkās, turklāt Latvijā ir tūkstošiem Bērziņu, Kļaviņu, Ozoliņu u.c. koku pasugu uzvārdos, minēto metodi droši var piemērot finansu jomā.
Metodes ieviešana finansu jomā un maksātnespējas procesā varētu izpausties kā obligātā "sākumdeklarēšanās" - katram Latvijas iedzīvotājam tiek nozāģēta rokas pirksta falanga.
Maksātnespējas administrators vai nodokļu iestādes amatpersona zem ķīķerējamā stikla apskata nozāgētā pirksta falangu un nekļūdīgi konstatē, kuros gados pirksta bijušajam īpašniekam ir bijusi laba dzīve un, atiecīgi, plati pirksta gadskārtu apļi, un kuros gados īpašnieks pārticis tikai no plastmasas nūdelēm.
Līdz ar to ietaupītos ievērojami līdzekļi visos tajos funkcionālajos un sistēmiskajos auditos, jo audits tiktu veikts tikai par "treknajiem gadiem", ko varētu noteikt pēc gadskārtu apļiem.
Lai Latvijas iedzīvotāji nestaigātu kā tādi kropļi, par ietaupītajiem līdzekļiem tiktu izveidotas pirkstu protēzes ar datu nesēju un procesoru, kas uzkrātu informāciju par īpašnieka finansiālo stāvokli, fiksētu darījumus ar skaidru naudu, un to visu pārsūtītu maksātnespējas administratoram vai nodokļu iestādes darbiniekam ar GPS starpniecību.
Piemēram, politiski labilām personām tiktu amputēta rādītājpirksta pirmā falanga, lai nestabilais indivīds nevarētu Doņeckā karot seperātistu rindās un šaut no strēlnieku ieročiem, un vietā pielikta protēze "Uzvaras pieminekļa" formā, lai vizuālās apsekošanas laikā nekļūdīgi varētu noteikt personas politisko pārliecību.
Šajā sakarā nepieciešams izveidot arī jaunu mācību priekšmetu - "Fiskālā homohronoloģija", kur atbildīgās amatpersonas varētu apgūt zinātniskās metodes.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 21
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties