Gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienests trīs gadu laikā kopš administratīvā akta spēkā stāšanās nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un šādu lēmumu vairs nav iespējams pieņemt, jo ir iestājies noilguma termiņš administratīvā akta piespiedu izpildei, ir pielīdzināms gadījumam, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, jo triju gadu laikā nav izpildīts piedziņas neiespējamības dēļ. Pretējā gadījumā nodokļu maksātāja tiesības tiktu nepamatoti ierobežotas nodokļu administrācijas kļūdas dēļ. Tātad abos gadījumos sekām vajadzētu būt vienādām – parāds būtu dzēšams.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesnese R. Vīduša, tiesnese V. Krūmiņa, tiesnesis J. Neimanis, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.S. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par nodokļu parāda dzēšanu, sakarā ar A.S. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014. gada 31. marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienests 1996. gadā aprēķināja pieteicējam A.S. iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu.
Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes Ziemeļu rajona nodaļas vadītājs 2006. gada 13. janvārī pieņēma lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu (tas atstāts negrozīts ar Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes direktora 2008. gada 1. augusta lēmumu). Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ar 2008.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.