18. Augusts 2015 /NR. 32 (884)
Numura tēma
Aizsardzība pret vardarbību ģimenē starptautisko un nacionālo tiesību skatījumā
2
Mg.iur.
Aiga Mieriņa
 

Gilberts Kīts Četertons1 ir norādījis: "Mūsdienu humānists var pieņemt visus uzskatus, bet viņš nevar mīlēt visus cilvēkus. Dažreiz sava humānisma ekstāzē viņš pat tos visus ienīst. Viņš var pieņemt visus uzskatus, ieskaitot uzskatu par to, ka cilvēki ir nemīlami." Šobrīd mēs dzīvojam salīdzinoši mierīgā laikā, tomēr mūsu informatīvā telpa ir piepildīta ar ziņām par dažādām katastrofām, dramatiskiem notikumiem, nemieriem, kariem un slepkavībām. Spriedzes filmas uz ekrāniem piedāvā kopā ar filmu varoņiem izdzīvot apšaudes ierakumos, citplanētiešu iebrukumus vai pasaules bojāeju. Pamazām mēs pārstājam uztvert vardarbību kā reālus draudus mūsu eksistencei un psihiskajai veselībai. Mēs ieņemam pasīvu vērotāja pozīciju. Pazūd sapratne par reālo vardarbību ikdienā, nojaucot robežu starp iedomām un īstenību. Ir izveidojies klusējošais vairākums – cilvēki, kuri ir vardarbības liecinieki, bet neko nedara, lai to pārtrauktu.2

Bieži vien līdzcilvēki baidās vērsties pret vardarbību, jo domā, ka tai sekos atriebība. Amerikāņu dzejniece Ella Vilkoksa (1850–1919) ir teikusi: "Kad nav jāklusē, bet mēs klusējam, tas ir klusēšanas grēks, kas padara cilvēkus par gļēvuļiem."3 Tādēļ par vardarbību ir jārunā, jāspēj to atpazīt un no vardarbības cietušajiem jāsniedz valsts un sabiedrības atbalsts, nodrošinot atbilstošus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kā arī preventīvus pasākumus. Kā atzīts pētījumos, vardarbība, jo īpaši vardarbība ģimenē, ir universāla parādība, no kuras cieš cilvēki visā pasaulē. Raksta mērķis ir aplūkot vardarbībā cietušo personu aizsardzības instrumentu juridisko dabu nacionālo tiesību un starptautisko tiesību dimensijā, atklāt iespējamās problēmas praksē, kā arī raisīt diskusiju par minētajiem jautājumiem.

Vardarbība ģimenē tiek uzskatīta par vienu no nopietnākajām problēmām, kas apdraud ģimeņu stabilitāti un labklājību. Tā var izjaukt ģimeņu dzīves ciklu un no paaudzes paaudzē atražot izkropļotas attiecības ģimenē.4 Negatīva, vardarbīga uzvedība visbiežāk izveidojas, mācoties no dažādiem paraugiem – rīcības modeļiem sabiedrībā, profesionālajās gaitās un ģimenē. Ar laiku mēs pierodam pie nelaipniem kaimiņiem, ierēdņiem, pārdevējiem vai medicīnas personāla, kas mēdz izlādēt savas negatīvās emocijas ikdienišķās situācijās. Iespējams, šie cilvēki jūtas dusmīgi par to, kas notiek viņu pašu dzīvē – zemas algas, nesaskaņas darbā vai ģimenē. Varbūt šie cilvēki cieš no fiziskas vai emocionālas vardarbības, un viņiem ir bail, ka paši būs tie, kurus izsmies vai sitīs, tādēļ viņi to dara pirmie. Daudziem cilvēkiem, kuri izturas vardarbīgi, ir zems pašnovērtējums, un, liekot citiem baidīties, tiek iegūta ilūzija par savu pašvērtību. Tā veidojas circulus inextricabilis jeb vardarbības apburtais loks.

Lai mazinātu vardarbību ģimenē, Latvijā tika pieņemts jauns regulējums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, t.i., kopš 2014. gada 31. marta ir iespējama vardarbībā cietušo personu aizsardzība civilprocesuālā un policejiskā kārtībā. Lai nodrošinātu kompleksu vardarbībā cietušo personu aizsardzības mehānismu, spēkā stājās grozījumi vairākos normatīvajos aktos, t.i., "Grozījumi Civilprocesa likumā", "Grozījumi likumā "Par policiju"", "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Bāriņtiesu likumā". Salīdzinoši īsā laikā šis regulējums ir pierādījis sevi kā efektīvu instrumentu, jo iepriekš vienīgais risinājums, ja nebija pamata ierosināt krimināllietu par miesas bojājumu nodarīšanu, bija vardarbīgas personas aizturēšana uz trim stundām policijas iecirknī.

Tiesiskās aizsardzības sistēmai ir jābūt tādai, kas efektīvi atturētu tiesību pārkāpēju no noziedzīgiem nodarījumiem.

Ar minētajiem grozījumiem tika ieviests mehānisms, ar kura starpniecību personas var aizsargāt savas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, izmantojot pagaidu civilprocesuālus līdzekļus, līdzīgi tam regulējumam, kāds jau pastāv daudzās Eiropas un pasaules valstīs.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
18. Augusts 2015 / 11:53
4
ATBILDĒT
Sievietes manipulatīvi - destruktīvā pasīvās agresivitātes latentās psihozes forma - vispirms viltus manevrs par "cilvēciskās iejūtības un sapratnes" nepieciešamību, un kad vīrietis apjukumā aizdomājas un sāk akumulēt vainas apziņu par "pareizās attieksmes" trūkumu, seko sievietes frontāls avangarda uzbrukums, pienaglojot vīrieša sēkliniekus ar dībeļiem pie bruģa. Un kad asiņojošais vīrietis ar patiesu izbrīnu sāpju sašķobītajā sejā uzdod vienu jautājumu - kāpēc, seko atbilde: "Sargā pats sevi, tad arī Dievs tevis sargās, bet neaizmirsti, ka sieviete ir gan Dievs, gan Velns, bet tu - vīrietis, sievietes priekšā maziņš un melns".
Seskis
18. Augusts 2015 / 09:53
4
ATBILDĒT
Vardarbība ģimenē, jo īpaši vardarbība pret sievietēm, tiek atzīta par cilvēktiesību pārkāpumu un diskriminācijas formu (citāts).
Re, re, aizvien augstāk galvu ceļ matriarhāta chidra, kas sāk analizēt vardarbības architektūru, uzsvaru liekot tieši uz sievietes "īpašo" lomu ģimenes domesticētās šūniņas ietvaros. Vardarbība pret vīrieti, protams, vairs nav būtiska, jo vīrietis kā "īpaši pakļauta persona" ģimenē (publisko tiesību izpratnē) ir pakļauts sievietei, kas realizē pār vīrieti "tiesībām atbilstošu faktisko varu", tostarp, "mājas pārmācības tiesības", ievērojot gan krietnas un rūpīgas saimnieces ģenerālklauzulu, tas ir, piemēram, drīkst sakropļot seju, lai citi sievišķi neskatās virsū, bet nedrīkst salauzt rokas, jo tad nevarēs maizīti ģimenei nopelnīt. Vīrietis pēc būtības ir kļuvis par ģimenes "dzelzs inventāru", kas tiek izmatots materiālo benefīciju iegūšanai un sievietes sociālā statusa reprezentēšanai.
Savukārt vienīgās vīrieša tiesības ir sakumpušu muguriņu uzklausīt sievišķās chimēras emocionāli dažādās toņkārtās dūcošo samazgu partiju, kasot kājstarpi, kur kādreiz atradās vīrišķie atribūti, un klusībā apskaužot kastrēto runci Muri, kas mierīgi murrā uz pēļa, un ģimenes hierarhijā atrodas nesalīdzināmi augstākā stāvoklī par tiesiskuma sloga nospiesto "vīrietīti".
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties