25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)
Skaidrojumi. Viedokļi
Prettiesiska nodarījuma kaitīgo seku divējādā nozīme
7
Dr.habil.iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors  

Katrs noziedzīgs nodarījums apkārtējā pasaulē atstāj kaut kādas izmaiņas, ko krimināltiesībās dēvējam par kaitīgām sekām. Darbība vai bezdarbība, kas nav radījusi kaitīgas sekas vai vismaz draudējusi tādas izraisīt ar likumu aizsargātām interesēm, nav prettiesiska.

Ar kaitīgām sekām krimināltiesībās saprot tāda kaitējuma nodarīšanu ar Krimināllikumu aizsargātām personas interesēm, kuras radušās personas prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā.

Tādā nozīmē kaitīgās sekas ir katra noziedzīga nodarījuma pazīme, kas raksturo prettiesiskās darbības vai bezdarbības kaitīgumu. Kaitīgums reizē ar vainu saskaņā ar Krimināllikuma1 (turpmāk arī – KL) 6. pantu ir iekļauts noziedzīga nodarījuma jēdzienā. Tā ir kaitīgo seku pirmā nozīme krimināltiesībās; tā tieši neietekmē noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju un soda noteikšanu.

Otra kaitīgo seku nozīme izriet no Krimināllikuma sevišķās daļas normu uzbūves īpatnībām, jo ne katra noziedzīga nodarījuma kaitīgās sekas kā kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm ir iekļautas konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmju skaitā. Tikai tādā gadījumā, ja kaitīgās sekas ir iekļautas kāda noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīmju skaitā, tās attiecas uz attiecīgās darbības vai bezdarbības kvalifikāciju saistībā ar kaitīgajām sekām. Teiktais izriet no KL 1. panta pirmās daļas, ka kriminālatbildības pamats ir personas izdarīts Krimināllikumā paredzēts nodarījums, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes; tātad arī kaitīgās sekas kā nodarījuma objektīvās puses pazīme.

Krimināllikuma sevišķās daļas normās kaitīgās sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme tiek norādītas materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos. Tādu noziedzīgu nodarījumu sastāvos ietverta ne vien prettiesiskā darbība vai bezdarbība, bet arī radītā kaitējuma smagums, būtiskums, apmērs u.tml., kas nodarīts ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm. Kaitīgās sekas tiek norādītas gadījumos, kad darbība vai bezdarbība ar likumu aizsargātām interesēm rada materiālu, fizisku vai citādi nosakāmu reālu noteiktas smaguma pakāpes kaitējumu, ko var izteikt salīdzināmās vienībās.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
anonīms
28. Augusts 2015 / 10:48
6
ATBILDĒT
Es nevaru izlasīt pašu rakstu! bet, cik saprotu, Krastiņa kungs fakstiski atkal un atkal raksta par to pašu, par ko jau vismaz reizes piecas rakstījis. Visu viņa šo darbosanos uzveru divējādi. No vienas puses tas stipri viss "ož" pēc padomju un tagadējās Krievijas tiesībām. Krastiņa kungam pēdējais laiks paskatīties arī uz robežas otru pusi. No otras puses pozitīvais padomju skolai bija tas, ka tā tomēr teorijā prasīja skaidri konstatēt nodoma formu, nevis tā vienkārši pieiet- cilvēks ir, kaut kas slikts izdarīts ir, bet kāds viņam bija nodoms un vai vispār viņš saprata, ko dara, tas mūs neinteresē. Tikai sodam, kā tagad administratīvajās tiesibās tā saucamā "administratīvā prakse", objektīvā pieskaitāmība. Bet atkal nevar ieslīgt otrā glējībā- ja jau vajag konstatēt nodomu, tad tam nezin kāpēc obligāti vienmēr visur ir jābūt tiešam, un tikai tiešam gan pret darbībām, gan pret sekām, gan arī formālos nodarījumos. Dzīvē tā nemēdz būt.
mazgudrais
27. Augusts 2015 / 08:25
11
ATBILDĒT
kolēģi, manuprāt jau sen ir laiks pienācis izbeigt krastiņa ēru tiesībās, nu nerullē onka vairs
Māris Leja
26. Augusts 2015 / 17:59
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu, ka nepārliecinošs ir viedoklis, ka subjektīvā puse formālos sastāvos ir tikai tieša nodoma veidā.
Jau iepriekš esmu minējis, ka šāds viedoklis ir pilnīgi svešs Vācijas tiesībās, kur atzīst, ka lielākā daļa pēc mūsu terminoloģijas formālie sastāvi iespējami arī ar netiešu nodomu (sk. manu komentāru pie raksta U.Krastiņa raksta. Darbības un bezdarbības izpratne krimināltiesībās).
Arī padomju krimināltiesībās netika pausts kategorisks viedoklis, ka formālos sastāvos iespējams tikai tiešs nodoms: „Ja nozieguma sastāvs ir pēc konstrukcijas formāls, proti, likums pabeigtam noziegumam neprasa nekādu konkrētu sabiedriski bīstamu seku iestāšanos, tad, raksturojot tīšu rīcību, tiesai jākonstatē, ka persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo raksturu, tās kaitīgumu ar likumu aizsargātām sociālistiskajām sabiedriskajām attiecībām. Šie noziegumi var būt izdarīti ar tiešu un ar netiešu nodomu. Ja šādu noziegumu persona izdara ar tiešu nodomu, tad viņa, apzinoties savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo raksturu, vēlas tieši tāda rakstura nodarījumu izdarīt un apdraudēt konkrētas ar likumu aizsargātās sociālistiskās sabiedriskās attiecības. Ar netiešu nodomu realizē formālu nozieguma sastāvu persona, kas, apzinoties savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo raksturu, nevēlas apdraudēt ar likumu aizsargātās sociālistiskās sabiedriskās attiecības, bet apzināti pieļauj, ka tās tiks apdraudētas..” Latvijas PSR Kriminālkodeksa komentāri. Rīga: Avots, 1982, 47.-48.lpp.
Arī Latvijas pirmskara juridiskajā literatūrā atsevišķos gadījumos atzīts, ka pieļaujams netiešs nodoms: „Kas attiecas uz noziedzīgās darbības iekšējo pusi, tad kā apvainošanā, tā neslavas celšanā mūslaiku tiesības prasa nodomu (animus injuriandi), kas faktiski galvenokārt vēršas uz «apņemšanos aizskart» (dolus directus), lai gan pietiek arī viena paša dolus eventualis (vienaldzība). Mincs P. Kriminaltiesības: Sevišķā daļa. Otrs pārstrādāts un papildināts iespiedums. Rīga: Latvijas Universitāte, 1939, 296.lpp.
Manuprāt, problēma ir tajā, ka U.Krastiņš sliecas subjektīvo pusi aprobežot vienīgi ar darbības veikšanas apzināšanos, bet ne darbības kaitīguma apzināšanos (tas nenozīmē, ka obligāti būtu jāapzinās nodarījuma sodāmība). Tāpēc dažkārt pavīd viedoklis, ka formālos sastāvos faktiski darbojas stingrās atbildības princips – ja persona veikusi darbību, tātad viņai par to jāatbild.
Cik nepareizs ir šāds viedoklis, uzskatāmi parāda piemērs par apzināti nelikumīga tiesas nolēmuma taisīšanu (KL 291.p.). Neviens taču nenoliegs, ka tiesnesis vienmēr apzināti ir rakstījis konkrēto spriedumu. Ja pareizi saprotu U.Krastiņa viedokli, sanāk, ka tiesnesis taču ir veicis tīšu darbību, līdz ar to subjektīvā puse jau automātiski tiek prezumēta, ja vēlāk tiek atzīts, ka nolēmums ir nelikumīgs. Bet, vai tas ir pareizi???
Turklāt jau no Krimināllikuma izriet, ka darbība kā tāda iespējama arī aiz neuzmanības. Piemēram, Krimināllikuma 95.pants paredz atbildību “par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības”, respektīvi, pati izpaušana notiek aiz neuzmanības. Līdzigi arī dažas citas normas - Krimināllikuma 108.p. 1.d. „Par meža nogabala iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības”, Krimināllikuma 186.p. „Par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības”.
Līdz ar to manā skatījumā U.Krastiņa koncepcija ir stipri apšaubāma.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties