Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 33. panta septītā daļā 3. punktā norādītajā gadījumā tiek pārtraukta labvēlīgā administratīvā akta – lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu – izpilde un administratīvais akts tiek uzskatīts par izpildītu. Līdz ar to pienākums pārtraukt juridiskās palīdzības sniegšanas nodrošināšanu saistāms nevis ar jauna administratīvā akta izdošanu vai iepriekš izdotā administratīvā akta atcelšanu, bet ar labvēlīgā administratīvā akta – lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu – izpildi.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 23. panta piektā daļa paredz, ka lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt ir administratīvs akts. Ja persona uzskata, ka šis lēmums nav pienācīgi izpildīts, tā var izmantot Administratīvā procesa likumā ietvertos līdzekļus administratīvā akta izpildes pārbaudei. Tā kā iestāde pati juridisko palīdzību nesniedz, lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildē tiek iesaistīts juridiskās palīdzības sniedzējs. Tomēr tas neatbrīvo iestādi no atbildības par lēmuma izpildes nodrošināšanu. Līdz ar to arī situācijā, kad lēmuma izpilde nav pienācīgi veikta juridiskās palīdzības sniedzēja darbības vai bezdarbības dēļ, persona var vērsties tiesā ar sūdzību par lēmuma izpildi.