Autores secinājums ir pareizs. Protams, ka galvojums nebeidzas, dzēšot galvenā parādnieka saistības fiziskās personas mn procesā, ne arī izbeidzot juridiskās pers.mn procesu.
Tiesu atsauce uz Civillikuma normām, kas regulē galvojuma izbeigšanos, ir nevietā, jo šīs ir vispārējās tiesību normas, kuras ir piemērojamas vispārējos gadījumos, nevis maksātnespējas procesā, kur ir piemērojamas speciālās tiesību normas. Laikā, kad tapa šīs Civillikuma normas par galvojuma izbeigšanos, nebija šāda maksātnespējas institūta.
Otra lieta, uz ko atsaucas tiesas, ka 27.04.2011.AT Senāta spriedums neesot piemērojams fiziskās pers.mn procesā, jo attiecoties tikai uz jur.pers.mn procesiem kā to minēja arī autore. Tiesas to pamato ar to, ka iestājoties dažādas sekas -jur.pers.tiek izslēgta no komercreģistra, savukārt fiz.pers.tiekot dzēsts parāds un tai esot iespēja turpināt darbību bez parādiem.
Man gan liekas, ka šīs nosauktās pazīmes nav kvalificējošās jeb būtiskās. Būtiskā pazīme abos mn procesos ir viena -beidzoties mn procesam, no galvenā parādnieka kreditors neko vairs nevar prasīt un piedzīt. Tādēļ neredzu atšķirību, kādēļ tiesas fiz.pers.mn procesos nedrīkstētu piemērot nolēmumus, kas attiecas uz jurid.pers.mn procesiem.
Esmu neizpratnē, kā tiesas var pīties tik vienkāršos jautājumos jau gadiem ilgi! Bet izskatās, ka AT pieliks šiem strīdiem punktu.
Paldies, autorei par rakstu!