9. Februāris 2016 /NR. 6 (909)
Numura tēma
Likumdevējs zem ECT lupas
Atsevišķi likumdošanas procesā nozīmīgi aspekti lietā “S.A.S. pret Franciju”

2014. gada 1. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) Lielā palāta pieņēma spriedumu lietā "S.A.S. pret Franciju".1 Šajā lietā ECT pirmo reizi vērtēja to, vai vispārējs aizliegums publiskās vietās nēsāt apģērbu, kas radīts sejas aizsegšanai, atbilst personas tiesībām uz privāto dzīvi un tiesībām brīvi paust savu reliģisko pārliecību.

Lai gan spriedums lietā pieņemts jau pirms vairāk nekā pusotra gada un par to jau izteikts ne mazums viedokļu un komentāru, šis jautājums ir atgriezies Latvijas valdības un, paredzams, arī likumdevēja dienaskārtībā. Tādēļ varētu būt nepieciešams vēlreiz rūpīgi aplūkot ECT secinājumus šajā lietā.

Šī komentāra mērķis nav paust autores viedokli par to, vai seju aizsedzoša apģērba nēsāšana Latvijā būtu jāaizliedz, bet gan vērst uzmanību uz atsevišķiem aspektiem, kas jāatceras, vērtējot un piemērojot ECT paustās atziņas minētajā lietā.

 

Lietas faktiskie apstākļi

2010. gada 11. oktobrī Francijā stājās spēkā likums, ar kuru tika noteikts vispārējs aizliegums publiskās vietās valkāt apģērbu, kas radīts sejas aizsegšanai. Par šāda aizlieguma pārkāpšanu tika paredzēts kriminālsods – naudas sods līdz 150 eiro. Papildus naudas sodam vai tā vietā likums paredzēja iespēju noteikt arī obligātu "pilsoniskās mācības kursa"2 apmeklējumu.

Pieteikuma iesniedzēja – Francijas pilsone, kas sevi uzskatīja par dedzīgu sunnītu kulturālajai tradīcijai piederīgu musulmanieti – apgalvoja, ka valkā nikābu3 pēc savas brīvas izvēles, vadoties pēc savas reliģiskās un personiskās pārliecības un kulturālās identitātes. Pieteikuma iesniedzēja atzina, ka nikābu nevalkā ikdienā, tomēr viņa norādīja, ka līdz ar likuma pieņemšanu noteiktos gadījumos, piemēram, tādu reliģisko rituālu vai svētku kā Ramadāna laikā, viņa esot nostādīta izvēles priekšā – vai nu bailēs no sodīšanas atturēties no savas reliģiskās pārliecības praktizēšanas, vai, turpinot valkāt seju aizsedzošu apģērbu, riskēt ar likuma pārkāpšanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties