Minētais lēmums nav pārsūdzams, jo to neparedz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK), kurš regulē administratīvā pārkāpuma lietvedību un nosaka nolēmuma galīgo raksturu.¹ Lēmums ir stājies spēkā, uzliekot Valsts policijai pienākumu atzīt transportlīdzekļa īpašnieci par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā. Raksts tapis, neveicot padziļinātu cietušā institūta izpēti, jo autore nesaskata tādu nepieciešamību, un tā mērķis ir drīzāk radīt diskusiju par tiesību normu piemērošanas niansēm šādās lietās, nevis izdibināt neapgāžamas juridiskās atziņas.

Jautājums par transportlīdzekļu īpašnieku tiesībām tikt atzītiem par cietušajiem administratīvo pārkāpumu lietās, kuras bija uzsāktas pēc notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem, jau vairākkārt ir skatīts gan administratīvajās tiesās,² gan vispārējās jurisdikcijas tiesās. Līdz 2016. gada 30. marta nolēmumam šis jautājums neizraisīja īpašas diskusijas, jo gan iestāde, gan tiesas iepriekš bija diezgan vienprātīgas (ar retiem izņēmumiem) par to, ka īpašnieks, kurš transportlīdzekļa sadursmes brīdī ceļu satiksmē pats nav piedalījies, nav atzīstams par cietušo šajā sakarā uzsāktajā administratīvā pārkāpuma lietā.

Gan vienā, gan otrā gadījumā nolēmumi šajā sakarā nerada precedentu kā tiesību avotu, jo tos pieņem pirmās instances tiesa, kuras lēmums katrā atsevišķā lietā ir galīgs. Apkopojumu šādiem lēmumiem neviens neveica, tajos izdarītie secinājumi pie vienlīdzīgiem faktiskajiem apstākļiem varēja būt atšķirīgi, taču tie neatstāja iespēju tiesvedības ceļā diskutēt par to pamatotību.

Šobrīd gan tiesās, gan atsevišķi neoficiāli izskanējušajos tiešās valsts pārvaldes iestādes amatpersonu viedokļos ir parādījies uzskats, ka transportlīdzekļa īpašnieks, kuram transportlīdzekļu sadursmes rezultātā ir radušies mantiski zaudējumi, ir cietis administratīvā pārkāpuma ceļu satiksmē rezultātā un līdz ar to ir atzīstams par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā neatkarīgi no apstākļa, kurš vadīja tam piederošo transportlīdzekli ceļu satiksmē sadursmes jeb administratīvā pārkāpuma brīdī. Raksta autore nepiekrīt šādam uzskatam un sniedz savu redzējumu par cietušā institūtu administratīvo pārkāpumu lietās.