3. Maijs 2016 /NR. 18 (921)
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušā institūts administratīvā pārkāpuma lietās ceļu satiksmē
1

Šis raksts ir tapis, autorei reaģējot uz tiesas nolēmumu, ar kuru tiesa ir atzinusi transportlīdzekļa īpašnieces, kura nav vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, tiesības būt atzītai par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā, kas uzsākta pret cita transportlīdzekļa vadītāju.

Minētais lēmums nav pārsūdzams, jo to neparedz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK), kurš regulē administratīvā pārkāpuma lietvedību un nosaka nolēmuma galīgo raksturu.1 Lēmums ir stājies spēkā, uzliekot Valsts policijai pienākumu atzīt transportlīdzekļa īpašnieci par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā. Raksts tapis, neveicot padziļinātu cietušā institūta izpēti, jo autore nesaskata tādu nepieciešamību, un tā mērķis ir drīzāk radīt diskusiju par tiesību normu piemērošanas niansēm šādās lietās, nevis izdibināt neapgāžamas juridiskās atziņas.

Jautājums par transportlīdzekļu īpašnieku tiesībām tikt atzītiem par cietušajiem administratīvo pārkāpumu lietās, kuras bija uzsāktas pēc notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem, jau vairākkārt ir skatīts gan administratīvajās tiesās,2 gan vispārējās jurisdikcijas tiesās. Līdz 2016. gada 30. marta nolēmumam šis jautājums neizraisīja īpašas diskusijas, jo gan iestāde, gan tiesas iepriekš bija diezgan vienprātīgas (ar retiem izņēmumiem) par to, ka īpašnieks, kurš transportlīdzekļa sadursmes brīdī ceļu satiksmē pats nav piedalījies, nav atzīstams par cietušo šajā sakarā uzsāktajā administratīvā pārkāpuma lietā.

Gan vienā, gan otrā gadījumā nolēmumi šajā sakarā nerada precedentu kā tiesību avotu, jo tos pieņem pirmās instances tiesa, kuras lēmums katrā atsevišķā lietā ir galīgs. Apkopojumu šādiem lēmumiem neviens neveica, tajos izdarītie secinājumi pie vienlīdzīgiem faktiskajiem apstākļiem varēja būt atšķirīgi, taču tie neatstāja iespēju tiesvedības ceļā diskutēt par to pamatotību.

Šobrīd gan tiesās, gan atsevišķi neoficiāli izskanējušajos tiešās valsts pārvaldes iestādes amatpersonu viedokļos ir parādījies uzskats, ka transportlīdzekļa īpašnieks, kuram transportlīdzekļu sadursmes rezultātā ir radušies mantiski zaudējumi, ir cietis administratīvā pārkāpuma ceļu satiksmē rezultātā un līdz ar to ir atzīstams par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā neatkarīgi no apstākļa, kurš vadīja tam piederošo transportlīdzekli ceļu satiksmē sadursmes jeb administratīvā pārkāpuma brīdī. Raksta autore nepiekrīt šādam uzskatam un sniedz savu redzējumu par cietušā institūtu administratīvo pārkāpumu lietās.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ai_bi
3. Maijs 2016 / 08:53
12
ATBILDĒT
Diemžēl šim rakstam ir diezgan nesakarīgs saturs. Interesanti, vai autore ir pazīstama ar LAPK 243.panta trešo daļu? Arī autores atziņas par 261.pantu neatbilst LAPK mērķim, un arī 39.pantam. Starp citu, LAPK tāpat kā KL ir panti, kuri jau sevī ietver kaitējumu kā nodarījuma pazīmi, sakarā ar ko - personu būtu jāatzīst par cietušo (LAPK 243.p.4.d.). Tāpēc administratīvais pārkāpums jāskata un jāanalizē pēc konkrētiem pantiem, nevis abstrakti.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties