Jēdziena "diskriminācija" saturs un diskriminācijas novēršana

Jēdziens "diskriminācija" ietver ne tikai atšķirīgu izturēšanos pret personām vienādās un salīdzināmās situācijās, bet arī vienādu izturēšanos pret personām atšķirīgā situācijā. Līdztiesības un diskriminācijas novēršanas princips ir balstīts Aristoteļa paradigmā, kurš attiecīgi nosaka, ka līdzīgās situācijās ir jāizturas līdzīgi, bet atšķirīgās – atšķirīgi, samērā ar šo situāciju atšķirību.¹

Šāds diskriminācijas aizlieguma principa saturs attiecīgi ir nostiprināts gan Satversmes tiesas,² gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas³ (turpmāk – ECT), gan Eiropas Savienības Tiesas⁴ (turpmāk – EST) judikatūrā.

Attiecīgi gan Latvijas konstitucionālās tiesības, gan arī Latvijai saistošie starptautiskie līgumi uzliek par pienākumu nodrošināt divu situāciju izskaušanu:

1. atšķirīgu attieksmi pret personām vienādās un salīdzināmās situācijās;

2. vienādu attieksmi pret personām atšķirīgās situācijās.

Šīs divas situācijas, kuras aizliedz diskriminācijas aizlieguma princips, paredz atšķirīgu pieeju nelīdztiesības izskaušanai, kuras attiecīgi tiesību doktrīnā dēvē par formālu un reālo līdztiesības pieeju.

Formālās līdztiesības pieeja parasti atspoguļo simetrisku situāciju – vienlīdzīgu attieksmi pret līdzīgajiem, kamēr reālās līdztiesības pieeja atspoguļo asimetrisku situāciju, kura ir spējīga atpazīt tiesību normas, kuras ir, piemēram, it kā "dzimumneitrālas" vai "etniski neitrālas", tomēr praksē rada pie noteiktām grupām piederošu personu izstumšanu.⁵

Formālās līdztiesības pieeja ļauj atpazīt situācijas, kurās ir iesaistīti līdzīgie. Formālā līdztiesības pieeja tās klasiskajā izpratnē prezumē, ka visi cilvēki ir vienādi, bet apstākļi un pazīmes, kas raksturo vienādas vai līdzīgas situācijas, tiek noteikti no sabiedrībā valdošās grupas normas.⁶ Formālās līdztiesības pieeja ir cieši saistīta ar liberālo tirgus ekonomiku.