Iesākumā, vēlētos norādīt, ka līdz šim diskusija publiskajā telpā ir notikusi "nevienlīdzīgi" pēc būtības. Viena puse pauž viedokli, kamēr otra to "atspēko" ar juridiskiem argumentiem. Kvalitatīva un vienlīdzīga juridiskā diskusija ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja abas puses savu nostāju pamato ar juridiskiem argumentiem.
Ņemot vērā minēto, vēlētos norādīt uz tiem būtiskākajiem konvencijas aspektiem, attiecībā uz kuriem Tieslietu ministrija pauž juridiski nepamatotu viedokli. Proti, jēdziena "diskriminācija" saturu un tiesību doktrīnā nostiprināto pieeju diskriminācijas izskaušanai, jēdzienu "dzimte" un "dzimums" saturu un savstarpējo saistību, jēdzienu "laulība" un "ģimene" saturu, kā arī Stambulas konvencijas tvērumu.
Jēdziena "diskriminācija" saturs un diskriminācijas novēršana
Jēdziens "diskriminācija" ietver ne tikai atšķirīgu izturēšanos pret personām vienādās un salīdzināmās situācijās, bet arī vienādu izturēšanos pret personām atšķirīgā situācijā. Līdztiesības un diskriminācijas novēršanas princips ir balstīts Aristoteļa paradigmā, kurš attiecīgi nosaka, ka līdzīgās situācijās ir jāizturas līdzīgi, bet atšķirīgās – atšķirīgi, samērā ar šo situāciju atšķirību.1
Šāds diskriminācijas aizlieguma principa saturs attiecīgi ir nostiprināts gan Satversmes tiesas,2 gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas3 (turpmāk – ECT), gan Eiropas Savienības Tiesas4 (turpmāk – EST) judikatūrā.
Attiecīgi gan Latvijas konstitucionālās tiesības, gan arī Latvijai saistošie starptautiskie līgumi uzliek par pienākumu nodrošināt divu situāciju izskaušanu:
atšķirīgu attieksmi pret personām vienādās un salīdzināmās situācijās;
vienādu attieksmi pret personām atšķirīgās situācijās.
Šīs divas situācijas, kuras aizliedz diskriminācijas aizlieguma princips, paredz atšķirīgu pieeju nelīdztiesības izskaušanai, kuras attiecīgi tiesību doktrīnā dēvē par formālu un reālo līdztiesības pieeju.
Formālās līdztiesības pieeja parasti atspoguļo simetrisku situāciju – vienlīdzīgu attieksmi pret līdzīgajiem, kamēr reālās līdztiesības pieeja atspoguļo asimetrisku situāciju, kura ir spējīga atpazīt tiesību normas, kuras ir, piemēram, it kā "dzimumneitrālas" vai "etniski neitrālas", tomēr praksē rada pie noteiktām grupām piederošu personu izstumšanu.5
Formālās līdztiesības pieeja ļauj atpazīt situācijas, kurās ir iesaistīti līdzīgie. Formālā līdztiesības pieeja tās klasiskajā izpratnē prezumē, ka visi cilvēki ir vienādi, bet apstākļi un pazīmes, kas raksturo vienādas vai līdzīgas situācijas, tiek noteikti no sabiedrībā valdošās grupas normas.6 Formālās līdztiesības pieeja ir cieši saistīta ar liberālo tirgus ekonomiku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.