Ievads

Kamēr, fanfarām skanot, ir aizvadīta pasaules garākās dzelzceļa līnijas – Gotarda tuneļa² – atklāšana Šveicē šī gada 1. jūnijā,³ Baltijas reģionā joprojām tiek krustoti šķēpi par dzelzceļa līnijas projekta "Rail Baltica" (turpmāk – projekts jeb paredzētā darbība "Rail Baltica") tālāko likteni.⁴ Abi projekti ir daļa no Eiropas transporta tīkla,⁵ bet vai arī projekts "Rail Baltica", līdzīgi Gotarda tunelim,⁶ nākotnē tiks dēvēts par veiksmes stāstu,⁷ to rādīs laiks.

Kaislības, šķiet, nebeidz rimties, un pat rodas jaunas problemātiskas sfēras. Īpašumtiesību atsavināšanas jautājumiem tagad ir pievienojušās bažas par finansējuma iespējām,⁸ kā arī nesaskaņas starp partneriem.⁹

Latvijā paredzētās darbības "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) process klusi un nemanāmi jau ir pietuvojies noslēgumam. Pagājušā gada nogalē gandrīz vienlaicīgi norisinājās divi svarīgi notikumi. Viens – nacionāla mēroga, un tā bija projekta "Rail Baltica" IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana 15 skartajās teritorijās¹⁰ sabiedrības informēšanai un viedokļu uzklausīšanai.¹¹ Otrs – starptautisks: Apvienoto Nāciju Klimata pārmaiņu konference 2015 Parīzē.¹² Tajā tika pieņemta vēsturiski nozīmīgā Parīzes vienošanās.¹³ Kā zināms, mūsdienās tā ir kļuvusi par vispārzināmu patiesību, ka valsts vairs nav skatāma atdalīti no pārējās pasaules, tās politiskajiem, sociālajiem, ekonomiskajiem un arī klimata pārmaiņu procesiem.

Iepriekš minēto notikumu konteksts raksta autoriem lika aizdomāties ne tikai par gaidāmo projekta "Rail Baltica" īstenošanu un klimata pārmaiņām, bet arī abu šo procesu kopsakarību un juridisko instrumentu piemērošanu šajā jomā, tādējādi zināmā mērā atsaucoties uz Dr. iur. Gata Litvina kādreiz izteikto aicinājumu par "klimata izmaiņu (pārmaiņu) tiesību" disciplīnas attīstīšanu Latvijā.¹⁴ Turpmākajā raksta daļā tiks veikts izvērtējums, cik lielā mērā paredzētās darbības "Rail Baltica" IVN process ir bijis vērsts tieši uz vides apsvērumu integrēšanu paredzētās darbības īstenošanas plānos mūsdienīgā izpratnē.¹⁵ Izvērtējuma ietvaros ir veikta analīze, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – Birojs) Programmu,¹⁶ attīstītāja sagatavoto IVN ziņojumu¹⁷ un Biroja Atzinumu¹⁸ (turpmāk kopā – IVN procesa dokumenti) un skatot šo dokumentu saturu kontekstā ar vides jomas tiesisko regulējumu un tā pēdējā laika jauninājumiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī. Ņemot vērā dokumentu apjomu un paša projekta mērogu, raksta autori ir vienojušies tikai par noteikta daudzuma un veida problēmaspektu analīzi. Šī raksta ietvaros izvirzītā tēze ir: lai arī Biroja izdotā Programma ir salīdzinoši plaša, tās saturā, pretstatā ES normatīvajam regulējumam, nav atrodamas precīzas prasības par izvērstas analīzes un pamatojuma iekļaušanu IVN ziņojumā attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmi, kas cieši ir saistīta ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, un projekta "Rail Baltica" pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām un izturētspēju; tādējādi šie aspekti gan IVN ziņojumā, gan vēlāk izdotajā Atzinumā ir skarti margināli un nav pietiekami izvērtēti.

Projekta "Rail Baltica" būtība un pašreizējās situācijas raksturojums

Projekta "Rail Baltica" vispārīgais normatīvais regulējums ir ietverts Līguma par ES darbību 170.–172. pantā.¹⁹ Šī tālsatiksmes ātrgaitas publiskas lietošanas dzelzceļa līnija, kas šķērsos Latviju ziemeļu–dienvidu virzienā apmēram 265 km garumā,²⁰ ietilps Ziemeļjūras–Baltijas koridorā ar kopējo garumu 3200 km un, Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) vārdiem, ir tā svarīgākais projekts.²¹

Šīs līnijas izveides pamatmērķis ir veikt fizisku integrāciju ar Eiropu, savienojot galvenās pilsētas (Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne) un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai, pietiekami ātrā un videi draudzīgā veidā.²² Projekts tiek dēvēts "par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz Otrajam pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm platas sliedes)" jeb "Baltijas valstu savienošanu ar "Eiropas sirdi"".²³

Bija plānots, ka IVN procesā²⁴ tiks sniegtas atbildes uz skarto teritoriju pārstāvjus un sabiedrību interesējošo jautājumu – "kas varētu notikt apkārt – ap šo līniju nākotnē".