Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā ir risināma fundamentāla tiesību filozofijas problēma – attiecības starp privātpersonu un valsti jeb individuālām un kolektīvām interesēm. Dažādos tiesību vēstures periodos īpašuma piespiedu atsavināšanas institūts atspoguļojis atšķirīgas indivīda un sabiedrības vērtībattiecības. Kādā laika posmā par prioritāti tika atzīta individuālo tiesību uz privātīpašumu aizsardzība, citā tika dota priekšroka pēc iespējas ērtākai un efektīvākai sabiedrības vajadzību īstenošanai.
Lai arī privātīpašuma piespiedu atsavināšanas pieļaujamība tika apspriesta jau viduslaikos, vispārīgs tiesiskais regulējums Eiropas valstīs tika ieviests 19. gadsimta pirmajā pusē – pirmais likums Eiropā, kas regulēja ekspropriācijas procedūru, bija Francijas 1810. gada 8. marta likums "Loi sur les expropriations pour cause d"utilité publique".1 Francijas izstrādātais ekspropriācijas modelis kalpoja par paraugu turpmākajiem normatīvajiem tiesību aktiem Eiropā,2 tai skaitā arī vācu valstiņu, vēlāk Vācijas impērijas, un Krievijas impērijas likumiem.3 Latvijas teritorija šajā laikā atradās Krievijas impērijas sastāvā, un, ņemot vērā to, ka Baltijas provinču vietējās tiesībās nebija noteikta ekspropriācijas procedūra, nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskām vajadzībām Baltijā bija veicama, pamatojoties uz Krievijas impērijas kopējām tiesībām.
Ekspropriācijas pamatprincipi Krievijas impērijā juridiski pirmo reizi tika formulēti 1767. gada 30. jūlija imperatores Katrīnas II norādījumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
