9. Augusts 2016 /NR. 32 (935)
Numura tēma
20 gadi kopš nāvessoda atcelšanas Latvijā
3

Šogad Latvijas tiesību sistēma var atskatīties uz nozīmīgu gadadienu – ir apritējuši 20 gadi kopš pēdējiem izpildītajiem nāvessodiem 1996. gada janvārī, savukārt 24. septembrī tikpat ilgs laiks būs pagājis kopš nāvessoda faktiskās atcelšanas – nāvessoda izpildes moratorija pasludināšanas, ko 1996. gadā izdarīja Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, uzstājoties Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un paziņojot: "Izsludinu nāvessodam Valsts prezidenta moratoriju."1 Vienlaikus viņš starptautiskajai sabiedrībai atzina, ka sabiedriskā doma Latvijā vēl nav pilnībā gatava akceptēt nāvessoda pilnīgu izslēgšanu no kriminālsodu veidiem un Latvijas parlaments par to vēl tikai sāks debatēt.

Vēlāk izrādījās, ka ne tikai plašāka sabiedrība, bet arī likumdevējs nav gatavs atteikties no nāvessoda. Krimināllikumā, kas brīdī, kad Valsts prezidents apņēmās apžēlot visus uz nāvi notiesātos, bija projekta stadijā, tomēr tika saglabāts nāvessods – Krimināllikumu Saeima pieņēma gandrīz divus gadus pēc moratorija izsludināšanas, 1998.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
kļūda virsrakstā
10. Augusts 2016 / 10:47
0
ATBILDĒT
nevis 20, bet tikai 5
Seskis
9. Augusts 2016 / 10:13
0
ATBILDĒT
Latvijas Republikas karmiskā mantojuma daļa atsakās pieņemt nāvessodu kā nacionālās identitātes absolūta sastāvdaļu. Pamatā ir gan ģenētiskais apsvērums, ka skaitliski esam neliela tauta, gan arī atziņa, ka „latvietis ir latvieša labākā uzkoda pie alus". Proti, nāvessoda izpilde samazina graužamo, piekaujamo, apsaukājamo Latvijas iedzīvotāju daļu, tādējādi radot priekšnoteikumus potenciālai mentāli kanibāliskai malnutrīcijai.
Ja nepieciešams ietekmēt savu līdzcilvēkus, Latvijas iedzīvotājs izvēlēsies „citu ceļu", kā labpatikās izteikties mazajam Volodjam Uļjanovam. Tie ir dažādi „kara un ārkārtas stāvokļi", piemēram, laika posmā no 1934.gada maija līdz 1938.gada februārim Latvijā bija izsludināts kara stāvoklis, bet daudzu Latvijas iedzīvotāju apziņā minētais laika posms saistās ar Pirmās Republikas „zelta laikmetu". Arī šodien spēkā esošais likums „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" ļauj veikt dažādus piespiedu pasākumus - aizturēt ļautiņus, nodarbināt piespiedu darbos, atņemt mantiņas u.t.t. Tādējādi vēsturiski Latvijas Republika nav izveidojusies kā pārlieku asinskāra valsts, daudz tuvāks tai ir moku pilnais ciešanu ceļš Valdiņu, Oliņmāšu, Bālo zēnu un tūkstošiem citu ikdienišķo mocekļu Golgātas teciņu veidā.
Protams, laiks turpina savu tecējumu, un varbūt pienāks diena kā Turcijai, kad vilinājums atjaunot nāvessodu ir stiprāks par iespējamo zaudējumu, sabojājot attiecības ar Eiropas Savienību. Tāda diena Latvijā var iestāties šodien - 9,augustā, kad paredzēts Tiesu darbinieku dumpis. Skaidrs, ka galeniski iesietām izkaptīm un spriguļiem bruņotie Tiesu darbinieki lēti vis mierā neliksies - daudziem Valsts Kancelejas darbiniekiem neredzēt vairs Sauli. Un gan jau Pūles kungs ir izstrādājis plānu, kā Tiesu darbinieki ieņems Pastu un Telegrāfu, bet Tiesu informācijas sistēma pārņems kontroli pār visām elektroniskajām sistēmām. Gadījumā, ja dumpis vainagosies panākumiem, un Latvijā tiks nodibināta Tiesu darbinieku diktatūra, nav nekādas garantijas, ka Pūles kungam un Tiesu darbinieku revolucionāro šūniņu barvežiem neienāks prātā ideja izvilkt giljotīnas no apputējušajiem muzeju fondiem.
TDif
9. Augusts 2016 / 09:04
0
ATBILDĒT
Interesanti, vai autore uzskata, ka ASV augstā noziedzības līmeņa dēļ (it īpaši autores minētajos 70.-80.gados) ir "perversa iekārta" un "nenormāla sabiedrība", kas tad attaisno nāvessodu aktīvu praktizēšanu šajā valstī. Tāpat salīdzinoši bieži lasāmo ziņu kontekstā, kur tiek vēstīts par bērnu nežēlīgu nonāvēšanu, grūti piekrist apgalvojumam, ka nežēlīgi noziegumi ir reta anomālija, kas nevar kalpot par pamatu nāvessoda nepieciešamībai.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties