23. Augusts 2016 /NR. 34 (937)
Skaidrojumi. Viedokļi
Spiegošana kā valsts drošībai nozīmīgas informācijas iegūšanas veids
Mg. iur.
Laura Platace
 

Pastāvošajos ģeopolitiskajos apstākļos apsteidzošas, publiski nepieejamas un klasificētas informācijas iegūšanai par citu valstu militārajām spējām, ekonomisko attīstību, politisko lēmumu pieņemšanas gaitu ir aizvien lielāka vērtība. Līdz ar to valstīm aizvien aktuālāk kļūst "savervēt" sev aģentus, kas varētu iegūt šādu informāciju, proti, spiegot. Ne velti jēdziens "spiegošana" Latvijā pēdējā pusgada laikā tika bieži locīts saistībā ar š.g. 21. aprīlī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar ko būtiski tika paplašināts spiegošanas nozieguma sastāvs, pielāgojot to mūsdienu situācijai. Taču publiski juridiska diskusija par šā jēdziena būtību un izpratni krimināltiesībās nav notikusi. Tādēļ šā raksta mērķis ir piedāvāt spiegošanas jēdziena skaidrojumu un sniegt raksturojumu par tādas informācijas aizsardzību, kuras izpaušana rada apdraudējumu valsts drošības interesēm, salīdzinot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tiesisko regulējumu.

1. Spiegošanas jēdziens un tā izpratne

Spiegošana un spiega "savervēšana" pretinieka pusē nav 21. gadsimta vai tā dēvētā aukstā kara informācijas iegūšanas metode. Tā ir zināma jau kopš antīkās pasaules. Spiegošana vēsturiski ir saprasta kā militārās izlūkošanas metode, lai noskaidrotu ienaidnieka mērķus un zagtu citu noslēpumus. Piemēram, Senajā Ēģiptē slepenais izlūkdienests vāca informāciju un informēja valdnieku par ienaidnieka pozīcijām, Senajā Ķīnā spiegošana tika izmantota kara mākslā, lai veiktu izlūkošanu un maldinātu ienaidnieku. Savukārt viduslaikos attīstījās politiskā spiegošana, kad karaļnamu galmos tika uzpirkti galminieki, lai tie spiegotu citu ieinteresētu personu labā un nodotu tiem zināmo informāciju. Līdz pat mūsdienām spiegošana tiek uztverta kā nepieejamas informācijas iegūšana, izmantojot neatļautas metodes, piemēram, pretējās puses vājības, viltu, draudus, šantāžu un maldināšanu.1 Ņemot vērā minēto, jāuzsver, ka spiegošanas galvenais mērķis vienmēr ir bijis iegūt apsteidzošu un grūti pieejamu informāciju.

Lielākā daļa pasaules valstu veic aktīvas un mērķtiecīgas izlūkošanas aktivitātes citās valstīs, lai atbalstītu savu valstu valdības politisko, diplomātisko, militāro un ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesos.2 Tradicionālie valsts sektori, kuros tiek veikta spiegošana, ir aizsardzība un ekonomika, kā arī lēmumu pieņemšana dažādos politiskos un sabiedriskos procesos.

Parasti ar militāro spiegošanu tiek vākta informācija, kas ir saistīta ar ārvalstu armijas spējām un militārajiem plāniem, īpaša uzmanība tiek pievērsta ieroču sistēmām, kā arī izmantotajām tehnoloģijām. Uzmanība tiek pievērsta arī nākotnes ieroču sistēmām un to piedāvātajām iespējām.3 Minētais norāda, ka militārā spiegošana var tieši apdraudēt valsts ārējo drošību un valsts militārās aizsardzības intereses, tostarp arī neatkarību vai teritoriālo vienotību.

Ekonomiskā spiegošana tradicionāli tiek izmantota, lai vāktu informāciju par ekonomikas sektoru, tirdzniecību un industriālo ražošanu. Ārvalstu izlūkdienesti vēsturiski par visām interesējošām valstīm ir vākuši informāciju par stratēģiskiem tirgiem, tirdzniecības pieeju, produktiem un informāciju par patentiem, piemēram, medikamentiem un to sastāvu, dubultā pielietojuma tehnoloģijām, piemēram, datoru mikroprocesoriem, ko var izmantot arī aizsardzības jomā, atjaunojamo resursu pētniecības projektiem. Ņemot vērā, ka biznesa attīstība notiek publiskā telpā, gan sabiedrotie, gan konkurenti var būt ekonomiskās spiegošanas mērķis.4 Tādējādi ar ekonomisko spiegošanu ļaunprātīgi tiek grauta valsts industriālā ražošana un būtībā viss valsts ekonomikas sektors, notiek ļaunprātīga valsts resursu, zinātniskā un intelektuālā potenciāla nozagšana.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums
— likumi.lv —
Par valsts noslēpumu
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties