6. Septembris 2016 /NR. 36 (939)
Skaidrojumi. Viedokļi
Būt vai nebūt atklātībai ieguldījumu šķīrējtiesu procesos
Dr. iur.
Inga Kačevska
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente, zvērināta advokāte, ICSID nominētā šķīrējtiesnese 

Ko mēs zinām par ieguldījumu strīdiem, kuros ir iesaistīta Latvija? 2015. gada 17. novembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums par valsts interešu pārstāvību starptautiskajos strīdos.1 Tā 1. pielikums satur minimālas ziņas par 12 Valsts kancelejas starptautiskajām tiesvedībām no 2004. gada līdz 2015. gadam. Šajā pielikumā ļoti īsi ir aprakstīta lietu būtība un rezultāti, tomēr nav identificētas summas, lietu izskatīšanas ilgums vai juridiskais pamatojums. Aktuālās lietas, kas ir Valsts kancelejas pārziņā, ir publicētas informatīvā ziņojuma 2. pielikumā, kas savukārt ir ierobežotas pieejamības informācija.2 Vai mums būtu jāzina vairāk?

Raksta mērķis ir izvērtēt, kā pašlaik notiek pāreja no aizklātas ieguldījumu strīdu izšķiršanas līdz pilnīgi atklātam procesam, kādi ir ieguvumi vai trūkumi, ieviešot atklātību šajā jomā. Ņemot vērā, ka visbiežāk strīdus, kas rodas no šādiem starptautiskiem līgumiem, izšķir, izmantojot Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskā centra (turpmāk – ICSID) vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (turpmāk – UNCITRAL) sistēmas,3 šajā rakstā tiek analizēti tieši šie instrumenti.4

Atklātība ir pamats labai pārvaldībai.5 Atbildīga valdība gādā, ka sabiedrība ir informēta par to, cik labi tiek vadīta valsts un cik labi tiek nodrošināta ieguldījumu aizsardzība, tostarp tajos sektoros, kas ir svarīgi sabiedrībai, piemēram, medicīna, vide, transports u.c. Arī ārvalsts ieguldītājiem ir jābūt atbildīgiem, investējot konkrētajā valstī.6 No vienas puses, pārspīlēta konfidencialitāte un tiesas spriešana "aiz slēgtām durvīm" lietās, kas skar sabiedrības intereses, ir viens no galvenajiem trūkumiem ieguldītāju valsts strīdu izskatīšanas sistēmā.7 Turklāt šādās lietās var tikt piespriests valstīm kompensēt ieguldītājam nodarītos zaudējumus. Parasti šādi zaudējumi tiek segti no valsts līdzekļiem, tādēļ arī šī fakta dēļ nodokļa maksātājiem ir tiesības uz informāciju par šādām kompensācijām un to pamatojumu. Noklusējot informāciju, iedzīvotājiem un medijiem rodas aizspriedumi un liekas spekulācijas.

Lielāka atklātība investīciju strīdos veicinās arī judikatūras attīstību, veidojot vienotu praksi un precedentu kopumu.

Tomēr, no otras puses, publiskojot lietas detaļas vēl pirms sprieduma taisīšanas, pastāv risks, ka strīds vairs nebūs juridisks, bet jau politisks. Piemēram, kāda no pusēm var tieši izmantot sabiedrības viedokli, lai ietekmētu šķīrējtiesas procesu. Tas savukārt var radīt situāciju, ka lietā nevar noslēgt izlīgumu, jo elektorāts varētu neizprast brīvprātīgu naudas samaksu investoram pretēji saistoša sprieduma izpildei.8 Bieži vien ieguldījumu strīdos puses vēlas ievērot pilnīgu konfidencialitāti.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties