Pētījumā izmantotie tiesu nolēmumi atlasīti sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu, kura nolēmumu atlasi veica pēc vairākiem kritērijiem. Vispirms atlasīti tiesu nolēmumi administratīvo pārkāpumu lietās. Meklēti tika gan spriedumi, gan lēmumi. Laika posms, par kuriem atlasīti nolēmumi, ir no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. augustam. Tiesu prakse par agrāku periodu saistībā ar administratīvās atbildības piemērošanu juridiskajai personai tika atlasīta un analizēta citas publikācijas ietvaros.¹ Tiesu nolēmumu atlasē izmantoti atslēgvārdi, kuri, visticamāk, būtu minēti nolēmumā, kurā būtu risināti problemātiski jautājumi saistībā ar administratīvās atbildības piemērošanu juridiskajai personai vai tās valdes loceklim. Lai atlasītu tiesu nolēmumus par administratīvās atbildības piemērošanu juridiskajai personai, par meklēšanas kritēriju tika izmantots LAPK 14.¹ panta pirmais teikums ("Šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas."), uz kuru tiesas parasti atsaucas, ja nepieciešams īpaši pamatot administratīvās atbildības piemērošanu juridiskajai personai. Saskaņā ar šo meklēšanas kritēriju tika atlasīti 26 nolēmumi. Šis meklēšanas kritērijs, protams, nevar palīdzēt atlasīt visus nolēmumus, kuros administratīvais sods piemērots juridiskajai personai. Lai pārbaudītu, vai tiesu praksē konstatējami gadījumi, ka juridiskā persona administratīvo pārkāpumu procesa laikā reorganizēta vai likvidēta un tādēļ jārisina iespējama administratīvā soda attiecināmība uz tiesību subjektu, kurš pārņēmis juridiskās personas saistības, izmantoti attiecīgi atslēgvārdi, pēc kuriem atlasīti 36 nolēmumi, taču šīs problēmas izpētē neviens no tiem nebija izmantojams, jo atslēgvārdu minēšanai nolēmumos bija gadījuma raksturs. Savukārt tiesu nolēmumi par administratīvās atbildības piemērošanu valdes locekļiem tika meklēti, izmantojot vārdus "valdes loceklis". Pēc šī kritērija tika atlasīti 996 ieraksti, tādēļ lietderības dēļ tika izmantoti tikai pēdējie 100 nolēmumi. Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas atlasītos nolēmumus tālāk apstrādāja LU Juridiskās fakultātes maģistrants Jānis Priekulis, kurš izlasīja visus nolēmumus un atlasīja šim pētījumam izmantojamos. Viņa rūpīgais darbs ir atvieglojis šī pētījuma tapšanu un pelnījis uzslavu.

Sākotnēji pētījumu bija iecerēts veikt kā tiesu prakses apkopojumu, taču, pārskatot tiesu nolēmumus, jāatzīst, ka lielākajā daļā no tiem nav atrodamas būtiskas, ar administratīvās atbildības piemērošanu juridiskajām personām un to valdes locekļiem saistītas problēmas.