Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi dod iespēju atsavinātājam celt prasību par atsavinātā nekustamā īpašuma atprasīšanu. Prasītāja izvēli starp īpašuma un restitūcijas prasību vai prasību par netaisni iegūtās mantas vērtības atdošanu noteic nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējo trūkumu raksturs.

Absolūti spēkā neesošs atsavināšanas darījums nepārnes īpašuma tiesības uz ieguvēju, tāpēc atsavinātājs joprojām atzīstams par atsavinātā nekustamā īpašuma īpašnieku, kaut arī viņa vārds vairs nav atrodams zemesgrāmatā. Tāpēc viņam ir tiesības celt īpašuma prasību. Īpašuma prasību kā lietu tiesisku (in rem) prasību var celt ne tikai pret absolūti spēkā neesošā atsavināšanas darījuma dalībnieku, bet arī pret trešajām personām, kas ieguvušas nekustamo īpašumu.

Apstrīdams darījums pārnes īpašuma tiesības uz ieguvēju. Tomēr nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi var būt pamats šāda darījuma atzīšanai par spēkā neesošu pēc ieinteresētās personas prasības. Šādā gadījumā jau notikušajam atsavinājumam zūd tiesiskais pamats. Atsavināto nekustamo īpašumu atsavinātājs var atprasīt ar restitūcijas prasību. Restitūcijas prasība atšķiras no īpašuma prasības ar to, ka tā ir personiska (in personam) prasība. Tāpēc restitūcijas prasību var vērst tikai pret apstrīdamā darījuma dalībnieku – nekustamā īpašuma ieguvēju. Ja pēdējais joprojām ir nekustamā īpašuma īpašnieks, tad restitūcijas prasības rezultātā nekustamā īpašuma tiesības atjaunojamas atsavinātājam. Ja ieguvējs jau atsavinājis nekustamo īpašumu trešajai personai, tad pret pēdējo nav iespējams celt prasību par iegūtā nekustamā īpašuma atprasīšanu uz tāda darījuma pamata, kurā šī persona nav dalībniece. Tāpēc šajā gadījumā, ceļot prasību par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma apstrīdēšanu, prasītājam ir tikai netaisnas iedzīvošanās prasījums par nodotā nekustamā īpašuma vērtības atprasīšanu, bet atbildētājam – pretprasījums par visu, ko viņš pēc apstrīdētā darījuma nodevis nekustamā īpašuma atsavinātājam.

1. Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi kā šķērslis atsavinājumam

Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi ir šķērslis atsavinājumam. Jebkuras tādas nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma nepilnības, kas tomēr nav šķērslis atsavinājumam, nav uzskatāmas par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējiem trūkumiem CL 1480. p. kontekstā, jo minētā norma noteic tieši tāda darījuma iekšējo trūkumu sekas, kas, neraugoties uz darījuma rezultātu – korroborāciju, tomēr nenovērš darījuma iekšējos trūkumus.

Piemēram, nesvarīga maldība (CL 1444. p.) nav uzskatāma par iekšējo trūkumu CL 1480. p. kontekstā, jo pats darījums paliek spēkā, līdz ar to nesvarīga maldība nevar ietekmēt arī uz šāda darījuma pamata notikušās korroborācijas spēku. Ja par darījuma šķiru noticis pārpratums, tā ka viens dalībnieks domājis, ka noslēdz citu līgumu nekā tas, kādu domājis otrs, tad līdzēji nav vienojušies, maldība atzīstama par svarīgu un tādēļ pats darījums nav spēkā (CL 1447.